“Jo mazāk mēs publicējam sociālajos tīklos, jo labāk,” raidījumā “Kiberpēdas” norāda Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja (“Drossinternets.lv”) Maija Katkovska. Viņa brīdina vecākus – pat nevainīgas bērnu bildes var nonākt pedofilu forumos, kā arī skaidro riskus, ar ko saskaras bērni un jaunieši digitālajā vidē.
Katkovska uzsver, ka problēma sākas jau ģimenēs. Vecāki bieži dalās ar bērna ikdienu – no pirmās vannošanās līdz skolas pasākumiem. “Ir bijuši gadījumi, kad pedofilu forumos tiek izmantotas tieši sociālajos tīklos publicētas fotogrāfijas,” viņa norāda. Arī emodži, kas uzlikti uz bērna sejas, nav drošība – mākslīgā intelekta programmas spēj tos noņemt.
Tomēr arī paši jaunieši internetā sastopas ar bīstamiem vilinājumiem. “Bērni meklē iespējas iegādāties aizliegtas vielas “Telegram” grupās,” skaidro Katkovska. Vēl viens risks ir vieglas naudas solījumi – kļūt par tā saucamajiem “naudas mūļiem” vai sūtīt kailfoto apmaiņā pret samaksu. Šādi soļi var šķist vilinoši, bet sekas var būt nopietnas – no kriminālprocesiem līdz sabojātai reputācijai.
Trešais risks nāk no mākslīgā intelekta, kas strauji ienāk jauniešu dzīvē. Vai zināji, ka “Snapchat” lietotnē pirmais “draugs” bērnam ir sarunbots “My AI”? “Tas rada riskus, jo mākslīgais intelekts ir pārāk empātisks – tas vienkārši apstiprina bērna sajūtas, bet neiedod reālu palīdzību,” saka Katkovska. Tieši krīzes brīžos šāda “draudzība” var būt bīstama – bērns paliek viens ar savām problēmām.
Arvien aktuālāka kļūst arī dziļviltojumu problēma. “Ar mākslīgā intelekta palīdzību no nevainīgām bildēm var radīt kailfoto,” brīdina eksperte. Šādas tehnoloģijas jau satrauc citās Eiropas valstīs, un paredzams, ka tās skars arī Latviju. Eiropas Savienība gan ievieš stingrākus noteikumus un izstrādā aktus, kas uzliek pienākumus platformām un izstrādātājiem aizsargāt bērnus.
Ko darīt, ja problēma jau notikusi? Katkovska uzsver – svarīgi zināt, kur vērsties. ““Drossinternets.lv” mājaslapā var aizpildīt ziņojuma formu, un mēs ieteiksim, kā rīkoties tālāk,” viņa skaidro. Palīdzību sniedz arī uzticības tālrunis – 116111, kur bērni un vecāki var saņemt psihologa atbalstu un padomus.
Lai gan kiberdrošības izaicinājumi tikai pieaug, eksperte nākotnē raugās cerīgi. Arvien vairāk platformu ievieš pusaudžiem draudzīgus kontus, tiek stiprināti likumi un ieviesti drošības mehānismi. Katkovska uzsver: “Svarīgākais ir saruna ģimenē – bērnam ir jāsaprot, ka vecāki vienmēr atbalstīs.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
