Raidījumā “Saka Rīga” Ainārs Rutkēvičs par atļautā braukšanas ātruma kontroli un drošo patvēruma vietu marķēšanu iztaujāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieci Lindu Ozolu.
Sākot no oktobra paredzēts, ka Rīgā atļauto braukšanas ātrumu kontrolēs 3 netrafarētas pašvaldības policijas automašīnas. Vai tas jau notiek?
Jā, šobrīd ir aprīkotas 3 netrafarētas Rīgas valstspilsētas policijas automašīnas un tās jau darbojas Rīgas ielās. Vairākas nedēļas šis jaunais aprīkojums tika testēts, lai pārliecinātos, ka tas ir objektīvs un ka šī atļautā braukšanas ātruma kontrole notiks saskaņā ar visiem regulējumiem. Pēc pāris mēnešiem noteikti stāstīsim arī par to, kādi ir rezultāti.
Iedzīvotājiem jāapzinās, ka nevajag pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu. Latvijā mums daudz par daudz cilvēku iet bojā ceļu satiksmes negadījumos.
Kā šī kontrole izpaužas? Mašīna pārvietojoties var fiksēt ātrumu, vai tur jābūt diviem policistiem vai arī pietiek ar vienu?
Man bija iespēja izbraukt kopā ar mūsu pašvaldības policistiem, lai redzētu savām acīm, kā tas darbojas. Pilotēšanas fāzē šobrīd vēl ir nepieciešami divi pašvaldības policisti automašīnā, līdzīgi kā tas ir Valsts policijas kontrolē – viens policists vada transportlīdzekli un otrs programmatūrā attiecīgajā zonā norāda, kāds ir atļautais maksimālais braukšanas ātrums, kurš mainās – 50, 70, 30. Bet tas, uz ko mēs ejam – programmatūras piegādātājs iestrādās sistēmā, lai Rīgas administratīvā teritorija visa tiktu noklāta un ieprogrammēta automātiski. Respektīvi, šajā automašīnā perspektīvā būs vajadzīgs tikai viens policists, kuram bez automašīnas vadības ik pa laikam vienkārši būs jāpārliecinās, ka tā programma darbojas.
Kāpēc izmantojat netrafarētas automašīnas?
Šobrīd mums tas bija vienkāršāk, jo trafarētās automašīnas tiek atjaunotas un pēc šī autoparka pēdējos gados ir ļoti liela vajadzība. Bet uz nākamo gadu mēs plānojam izvērst šo aprīkojumu arī trafarētajām automašīnām. Nākamā gada budžetā esam paredzējuši aprīkot papildus 3 trafarētās pašvaldības policijas automašīnas.
Šīs automašīnas varēs fiksēt pārkāpumu, bet ne aizturēt pārkāpējus. Kāpēc tā?
Šobrīd mums juridiski ir iespēja kontrolēt, neapturot transportlīdzekli. Fiksētais pārkāpums tiks nosūtīts uz Ceļu satiksmes drošības direkciju, kas identificēs automašīnas īpašnieku, verificēs, sagatavos lēmuma projektu un tas nonāks atpakaļ pie pašvaldības policijas. Pašvaldības policijas amatpersona ies cauri un analizēs, vai pierādījumi un bilde atbilst vajadzīgajām prasībām, lai varētu piemērot sodu. Tas būs tāds diezgan automatizēts process.
Vai sods tiks piemērots no pirmā pārsniegtā kilometra?
Mēs iekļaujamies kopējā sistēmā Latvijā. Par pārkāpumiem līdz 10 km/h nav naudas sods, bet brīdinājums. Tomēr brīdinājuma vēstules mēs nesūtīsim, jo tas būtu ārkārtīgi liels birokrātisks process.
Pārejot pie citiem jautājumiem – nupat ir noticis jau 5. civilās aizsardzības seminārs, kurā šoreiz runa bija par patvertnēm un vietām, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā. Vai patvertnes Rīgā beidzot ir apzinātas?
Rīgā ir virs 900 objektiem, kurus VUGD kopā ar Rīgas civilās aizsardzības ekspertiem apseko un apzina. Šobrīd apsekoti ir vairāk kā 700 objekti un no tiem 134 objekti, kuri ir pašvaldības īpašumā, atbilst vai daļēji atbilst prasībām drošam patvērumam un tos mēs drīkstam nomarķēt ar zaļo patvertnes zīmi. Vēl vairāk kā 100 objekti, kurus drīkst marķēt, pieder valstij, bet par šo saimniecību es neesmu pilnvarota un tiesīga runāt.
Pirmās dzīvojamās mājas, kuras tika nomarķētas, atrodas Dreiliņu apkaimē, Dzilnas ielā. Tās ir Rīgas pašvaldībai piederošas sociālās mājas, kuru pagrabtelpās ir ietilpība 1500 cilvēkiem.
Seminārā mēs stāstījām arī par to, kā cilvēki paši savas telpas var iepazīt, apsekot un analizēt, kā krīzes situācijā tās būtu droši izmantojamas.
Vairāk klausies raidījuma “Saka Rīga” ierakstā:
