Vai esi kādreiz aizpildījis anketu, kas prasīja daudz vairāk nekā nepieciešams? Piemēram, kāpēc uzņēmums, kas piedāvā valodu kursus, jautā var cilvēka svaru vai acu krāsu. Raidījumā “Kiberpēdas” Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka skaidro, kā uzņēmumi nereti pārkāpj robežas, vākdami liekus datus, un ko cilvēki var darīt, lai sevi aizsargātu.
Pēc Macukas teiktā, uzņēmumiem ir jāapstrādā tikai tie dati, kas patiešām nepieciešami pakalpojuma sniegšanai. “Ja jūs piesakāties valodu kursiem, nav pamata, kāpēc jānorāda svars vai acu krāsa,” viņa uzsver. Pārāk bieži uzņēmēji kopē citu praksi, nedomājot, vai tā ir pamatota. “Mēs bieži dzirdam frāzi – tā jau visi dara, bet tā nav atbilde,” norāda Macuka.
Vēl viena izplatīta problēma ir nevajadzīgi obligātie lauki. “Ja uzņēmumam nav vajadzīga jūsu adrese, jo tas neko nepiegādā, tad adreses ievadei nevajadzētu būt obligātai,” viņa skaidro. Cilvēkiem ir tiesības jautāt, kāpēc dati tiek prasīti, un, ja atbilde nav pārliecinoša, atteikties tos sniegt. “Tiesības zināt, kas notiek ar jūsu datiem, ir viena no pamatbrīvībām,” atgādina eksperte.
Runājot par situācijām, kad dati tiek izmantoti bez piekrišanas, Macuka iesaka vispirms rīkoties mierīgi un secīgi. “Pirmkārt, sazinieties ar pašu uzņēmumu,” viņa paskaidro, “Uzņēmumam ir pienākums atbildēt, kāpēc jūsu dati tiek glabāti un kam tie nodoti. Tikai pēc tam varat rakstīt mums – Datu valsts inspekcijai.” Macuka arī kliedē populāru mītu: “Mēs nekādu milzīgu datubāzi neturam – katrs uzņēmums glabā savus datus.”
Turpinot sarunu par reklāmu zvaniem un datu tirgošanu, Macuka skaidro, ka robeža starp likumīgu un nelikumīgu rīcību ir šaura: “Ja jūs kādreiz esat atzīmējuši ķeksīti “piekrītu saņemt jaunumus”, tas nozīmē, ka uzņēmums drīkst ar jums sazināties. Bet, ja nekas tāds nav noticis un jums zvana, – tā jau ir problēma.” Pierādīt datu pārdošanu gan ir grūti, jo “neviens neglabā pierādījumus un vienmēr atrod atrunas – “atradām internetā”.”
Arī attiecībā uz videonovērošanu un publicēšanu sociālajos tīklos ir noteiktas robežas. “Ja uzliekat kameru savā pagalmā, tā nedrīkst filmēt kaimiņu logus,” brīdina eksperte, iesakot domāt arī par to, ko publicējam paši, “Ja kāds jūsu attēlu ievieto internetā bez piekrišanas, vispirms reportējiet pašā platformā. Tās bieži reaģē ātrāk nekā mēs ar administratīviem instrumentiem.”
Noslēgumā Macuka aicina: “Pirms ierakstāt vai nospiežat “piekrītu”, padomājiet – vai tiešām tas ir vajadzīgs?” Privātums sākas ar mūsu pašu izvēlēm – katrs klikšķis ir pēda, ko atstājam digitālajā pasaulē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
