Mākslīgā intelekta straujā attīstība rosina neskaitāmus jautājumus par cilvēces nākotni – kā dzīvosim, strādāsim un komunicēsim? Raidījumā “Kiberpēdas” NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“StratCom”) direktors Jānis Sārts stāsta, kā raugās uz mākslīgā intelekta attīstību. Viņš uzskata, ka ģeopolitisku tehnoloģiju izvērtējumā mākslīgais intelekts ir jaudīgāks par kodolenerģiju.
“Iepriekš esat minējis, ka šobrīd ir divas pieejas, kā raudzīties uz mākslīgā intelekta attīstību, – satraukums un prieks, un bailes. Kura ir jūsējā?” vaicā raidījuma vadītāja Agnese Vasermane. “Man ir interesanti, teiksim tā,” atzīst Sārts, “Lai kāds ceļš iedams, interesanti tas būs, jo divarpus gados jau tādas pārmaiņas, un tās būs daudz lielākas, un būs pozitīvās – droši vien zinātnē.
Ja tas šādā veidā spēj atbalstīt matemātiku, dažādas citas fizikas problēmu risināšanas – zinātne iegūst ļoti. Mēs redzēsim ātrāk un vairāk zinātniskus izrāvienus. Ja nemaldos, pagājušajā gadā divās no Nobela prēmijām apakšā principā bija mākslīgais intelekts.” Tāpat “StratCom” direktors piemin medicīnu un vēl virkni jomu, kurās, visticamāk, gaidāmas pārmaiņas.
“Tas ir kā kodolenerģija – var jauku, labu enerģiju ražot un var arī spridzināt bumbas,” viņš turpina, “Mākslīgais intelekts noteikti ir jaudīgāks par kodolenerģiju. Tādā ģeopolitisku tehnoloģiju izvērtējumā – jā, noteikti, to ir atzinuši visi, kas ar to saskaras – gan ASV, gan Ķīna, gan Krievija, gan Eiropa. Attiecīgi tās iespējas un riski ir lielāki, bet tāpēc es saku – man liekas, būs interesanti.”
Sārts nosaka, ka gribētu būt optimists šajā jomā, bet riski ir fundamentāli: “Noteikti mēs varam apgalvot – būs lieli satricinājumi – informācijas vide mainās, darba tirgus mainīsies, virkne citas lietas, un tas ir pie esošām prognozēm. Tur jau ir tādi dažādi pieņemumi, kas vispār fundamentāli satricinās jautājumu par to, kā mēs kā cilvēki tālāk turpināsim.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
