Mākslīgais intelekts (MI) arvien biežāk ienāk arī augstskolu auditorijās – studenti ar tā palīdzību analizē datus, meklē informāciju un veido studiju darbus. Tas liek universitātēm domāt par jaunām robežām: kur MI ir noderīgs rīks, bet kur sākas akadēmiskā negodīguma risks. Par to raidījumā “Kiberpēdas” stāsta Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks Raivis Vilūns.
Pētnieks uzsver, ka MI rīki ļoti strauji kļūst par ikdienas sastāvdaļu gan studentiem, gan pasniedzējiem. “Šī tehnoloģija ir tik ļoti ienākusi visās mūsu ikdienas sadzīvēs – viedtālruņos, interneta lapās. Principā mēs jau vairs bez tās nedzīvojam,” saka Vilūns. Tas nozīmē, ka arī universitātēm nākas pielāgoties situācijai, kur MI kļūst par vienu no studiju procesa instrumentiem.
Latvijas Universitātes pētnieki kopā ar LU Banku augstskolu nesen veica pētījumu par mākslīgā intelekta izmantošanu studiju procesā. Tajā aptaujāti gandrīz 300 studenti un ap 40 pasniedzēji, kā arī notikušas fokusa grupu diskusijas. “Principā mēs varam uzskatīt, ka regulāri izmantotāji ir teju visi,” norāda Vilūns. Vienlaikus pētījums palīdz saprast arī studentu motivāciju – kādos gadījumos MI tiek izmantots visbiežāk.
Viens no interesantākajiem secinājumiem saistās ar pašu studiju uzdevumu saturu. Ja students uzskata, ka darbs ir garlaicīgs vai bez īstas jēgas, MI kļūst par ātru risinājumu. “Ja students uzskata, ka uzdotais uzdevums ir nesvarīgs vai garlaicīgs, ir daudz lielāka iespēja, ka viņš to atdos darīt robotam,” skaidro pētnieks. Tas, viņaprāt, ir skaidrs signāls pasniedzējiem pārdomāt, kādi uzdevumi studentiem tiek doti un cik jēgpilni tie patiesībā ir.
Vienlaikus MI izmantošana rada arī bažas par godīgu konkurenci. Studenti diskusijās norādījuši, ka var justies neizdevīgākā situācijā, ja paši cenšas darbu paveikt patstāvīgi, bet citi izmanto tehnoloģiju palīdzību. Tāpēc universitātēs arvien vairāk tiek domāts par jauniem vērtēšanas veidiem – piemēram, lielāku uzsvaru liekot uz diskusijām, mutiskiem eksāmeniem un studenta spēju paskaidrot savas idejas.
Tomēr Vilūns uzsver, ka pats mākslīgais intelekts nav nedz problēma, nedz brīnumlīdzeklis. “Es teiktu – ne vienā, ne otrā virzienā. Tas ir rīks,” viņš uzskata. Līdzīgi kā dators vai teksta apstrādes programma, arī MI var palīdzēt analizēt informāciju un strukturēt domas – ja vien lietotājs saprot, kā šo rīku izmantot.
Tajā pašā laikā pētnieks uzsver personīgo atbildību par rezultātu. Pat ja tehnoloģija palīdz, studentam joprojām jāspēj pamatot savas idejas un izprast izmantoto informāciju. “Tu to izmanto, tu esi atbildīgs par šiem rezultātiem, tev ir jāspēj tos komentēt,” uzsver Vilūns. Tieši tāpēc augstākajā izglītībā arvien svarīgāks kļūst nevis jautājums, vai MI drīkst izmantot, bet gan – kā to darīt jēgpilni un atbildīgi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
