Raidījumā “Tavas dzīves lielākais uzkrājums” par finanšu tirgu svārstībām un to ietekmi uz pensiju uzkrājumiem stāsta Andris Lāriņš – “Swedbank” Finanšu institūciju un kapitāla tirgus jomas vadītājs Baltijā. Viņš skaidro, kā krīzes un tirgus kritumi ietekmē pensiju otro un trešo līmeni, kāpēc emocijas bieži kļūst par lielāko krājēju ienaidnieku un kā ilgtermiņa domāšana palīdz saglabāt finansiālo drošību arī nestabilos laikos.
Krīzes nav izņēmums, bet sistēmas daļa
Mēs bieži runājam par to, ka būs krīze, tomēr vienu reizi sešos gados patiešām sanāk tai trāpīt, norāda Lāriņš. Viņš atgādina, ka kritumi finanšu tirgos nav negaidīts izņēmums, bet ciklisks process. Kovida periods, 2022. gads un teju 20 procentu kritums pagājušā gada pavasarī ir tikai daži piemēri, kas to apliecina.
Tomēr krīzes pašas par sevi vēl nenozīmē katastrofu ikvienam krājējam. Ilgtermiņa skatījumā tās var kļūt par iespēju, jo regulārās iemaksas ļauj piepirkt aktīvus par zemākām cenām. “Ilgtermiņa krājējiem krīzes patiesībā nav slikta lieta,” uzsver eksperts, norādot, ka galvenās problēmas sākas brīdī, kad tiek mēģināts no kritumiem izvairīties.
“Kad cenas gāžas, cilvēki bēg no tirgus,” saka Lāriņš, raksturojot vienu no biežākajām kļūdām. Panika parasti iestājas tieši sliktākajā brīdī, bet tirgus kāpuma laikā interese par uzkrājumiem pazūd. Rezultātā lēmumi tiek pieņemti nevis stratēģiski, bet emocionāli.
Ko krīzēs nevajadzētu darīt
Īpaši svarīgs ir arī jautājums par ikdienas rīcību krīžu laikā. Pārāk bieža pensiju konta pārbaudīšana, pēc Lāriņa domām, rada maldinošu priekšstatu par notiekošo. “Ja tu skaties kontu katru dienu, tad tu redzi tikai troksni, nevis bildi kopumā,” viņš skaidro, uzsverot, ka pensiju uzkrājums nav domāts tirgus pārspēšanai, bet sekošanai vidējam rezultātam ilgā laikā. Bieži vien labākais lēmums kritumos ir tieši neko nemainīt.
Raidījumā plaši tiek runāts arī par pensiju plānu izvēli, kas daudziem joprojām ir neskaidra teritorija. Latvijā ir pieejami 34 dažādi plāni, un tas pats par sevi rada apjukumu. “Pirmais jautājums ir, kam tu uztici savu naudu, un tikai pēc tam ir jautājums par konkrēto plānu,” uzsver Lāriņš, norādot, ka uzticams pārvaldītājs ilgtermiņā ir būtiskāks par plāna nosaukumu.
Izšķirošais faktors plāna izvēlē ir riska līmenis. Aktīvie plāni ciešāk seko akciju tirgum, savukārt konservatīvajos dominē obligācijas. “Ja jaunietis ir konservatīvā plānā, tas gan nav labi,” atzīst eksperts, jo šādā gadījumā netiek izmantots akciju tirgus izaugsmes potenciāls, kas ilgtermiņā var būt izšķirošs.
Tiem, kuri nevēlas sekot tirgiem vai pieņemt regulārus lēmumus, pastāv vienkāršāks risinājums. Piemēram, dzīves cikla plānos riska līmenis mainās automātiski, pielāgojoties cilvēka vecumam. “Dzīves cikla plānā cilvēkam vispār neko nevajag darīt – risks pats pielāgojas vecumam,” skaidro Lāriņš.
Kāpēc svarīgi sadalīt risku
Sarunā uzmanība tiek pievērsta arī ASV lomai pasaules finanšu tirgos. Tieši ASV atrodas lielākais kapitāla tirgus, ar kuru cieši saistīta arī daļa Latvijas pensiju uzkrājumu. Vienlaikus dolāra vērtības kritums pēdējos gados ir samazinājis Eiropas investoru faktisko peļņu, pat ja tirgi kopumā ir auguši.
Ģeopolitiskā situācija un tirdzniecības politikas izmaiņas šo ainu vēl vairāk sarežģī. ASV tarifi, investoru bažas un kapitāla pārdale starp reģioniem atgādina par nepieciešamību sadalīt risku. “Nelikt visas olas vienā grozā un vēl visus grozus vienā lidmašīnā,” rezumē Lāriņš.
Šajā kontekstā viņš pievēršas arī pensiju līmeņu kombinēšanai. Otrais pensiju līmenis, pēc viņa teiktā, ir pamats, kam pietiek sekot ar “vienu aci”. Savukārt trešais līmenis un indeksu fondi var kalpot kā papildu drošības spilvens. “Indeksu fondi un trešais pensiju līmenis, kas vienkārši seko tirgum, ilgtermiņā ir drošāks gājiens,” norāda eksperts.
Noslēgumā Lāriņš aicina mainīt attieksmi pret naudu un pensiju uzkrājumiem kopumā. “Mēs jau parasti nemīlam runāt ne par veselību, ne par naudu, lai gan tās ir lietas, kas mums visiem ir vistuvāk,” viņš saka. Pensiju uzkrājumi, pēc eksperta domām, nav jautājums par veiksmīgu minējumu, bet par to, cik apzināti cilvēks izvēlas savu “grozu” un cik mierīgi spēj to nest cauri krīzēm.
Raidījums “Tavas dzīves lielākais uzkrājums” tapis ar AS “Swedbank” finansiālu atbalstu. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
