Vēsturnieks un Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” atklāj, ka pat sarēķinājis – Nīderlandē uz vienu kvadrātkilometru ir 40 reizes vairāk zinātnieku, salīdzinot ar Latviju. “Tā ir tā milzīgā starpība, ko es vienmēr mudinu, – ka mums vajag vairāk zinātniekus,” norāda Krūmiņš.
Vaicāts, vai teicienu, ka labs mākslinieks ir izsalcis mākslinieks, var attiecināt arī uz pasniedzējiem un zinātniekiem, pētnieks nosaka, ka mūsu gadījumā ir galējība: “Mums ir ļoti maz finanšu līdzekļu, tad mums tas viss ir ļoti jāmeklē, bet ir, protams, precedenti – ja tevi pārbaro, tu vairs nespēj kaut ko jaunu radīt un pats cīnīties, tas arī ir slikti.”
“Jebkurš “atrofējas”, ja tev ir ļoti daudz šīs naudas, viss pārējais, nav iekšējā konkurence, nav par to jācīnās, nav jāformulē savas idejas, nav jāiet pie uzņēmējiem jāprasa šī nauda,” viņš turpina, “Skaidrs, ka tas “atrofē”, ja tu esi tādā pilnīgā komforta zonā. Cilvēku vajag “izraut” ik pa laikam.”
Latvijā zinātnieki ir labi, taču to ir maz, noteic Krūmiņš: “Zinātnieku skaits ir ļoti neliels. Es pat esmu sarēķinājis, ka, ja mēs paskatāmies, Nīderlandē uz vienu kvadrātkilometru ir 40 reizes vairāk zinātnieku kā Latvijā. Viņiem iedzīvotāju ir vairāk – apmēram 15 reizes vairāk. Iedomājies, viņiem ir 40 šādi Gati Krūmiņi pret mani vienu.”
“Tā ir tā milzīgā starpība, ko es vienmēr mudinu, ka mums vajag vairāk šos zinātniekus,” skaidro pētnieks, “Protams, es varu strādāt par diviem, trijiem, bet ne par 40. Tas ir tas, kas ir jāsaprot politikas veidotājiem, ka mēs runājam par attīstību, inovācijām, mēs gribam būt pārtikuši, nu tas nāk caur zināšanām.”
“Ja mēs būtu, piemēram, jau toreiz, 90. gados, atraduši politisko gribu, vēlāk “likuši iekšā”, mums būtu tā situācija citādāka šobrīd,” uzskata Krūmiņš, “Es to redzu no citu valstu piemēriem kā vēsturnieks.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
