Digitālā krāpniecība joprojām ir gana bieža, un krāpnieki gana naski izmanto mūsdienu tehnoloģijas, lai savervētu arvien jaunus upurus. Raidījumā “Kiberpēdas” Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska norāda, ka cilvēki kļūst gudrāki šajā jomā, taču aizspriedums, ka uzķeras tikai seniori ir aplams – krāpnieku nagos patiesībā var nokļūt jebkurš.
Šogad pirmajos piecos mēnešos nepilnos 2500 tūkstošos gadījumu kopumā Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti teju 4,3 miljoni eiro, kas ir uz pusi mazāk, nekā šādā pašā laika posmā pērn, publiskojusi Finanšu nozares asociācija. Tomēr digitālā krāpniecība Latvijas vidē ir ļoti izplatīta.
“Mēs neesam nekāds izņēmums šeit, Latvijā, – visā pasaulē digitālā krāpniecība ir ļoti izplatīta. Pamazām arī mums ir tā cerība, ka tomēr gan mēs, gan Valsts policija, gan visu, kuru vārdā tiek izplatīta krāpniecība, visas organizācijas tomēr nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu,” nosaka Katkovska, piebilstot, ka kopumā digitālā krāpniecība paliek mazāk, taču tā joprojām ir aktuāla.
“Mūsdienu tehnoloģijas krāpniekiem dod ļoti lieliskas iespējas atklāt arvien jaunus, cilvēkiem nezināmus veidus, par kuriem varbūt nav runāts, un tā iegūstot arvien jaunus un jaunus upurus,” viņa paskaidro. Savukārt šī gada piecos mēnešos novērsti vairāk nekā 7000 krāpšanas gadījumu par 4,44 miljoniem eiro.
“Gan tas, ka cilvēki kļūst gudrāki, gan arī uzņēmumi daudz vairāk rūpējas par savu finanšu drošību. Arī, piemēram, zinu, ka mobilie operatori ir uzstādījuši speciālu programmu, kas pārtver krāpnieku zvanus. Līdz ar to kaut kāda daļa cilvēku pat nesaņem krāpnieku zvanu,” teic Katkovska. Varētu šķist, ka krāpnieku nagos iekrīt vecāka gada gājuma cilvēki, taču tā viss nav.
“Es nevaru teikt, ka tas upuru profils ir gados vecāki cilvēki, jo mēs redzam, ka tas var būt jebkurš – arī ļoti izglītots. Mums ir gana daudz skolotāju, kas ir vērsušies pie mums kā krāpniecības upuri. Jāsaka, ka krāpnieki ir ļoti viltīgi – viņi pārzina, uz kurām pogām “uzspiest” kāda veida cilvēkiem,” viņa stāsta.
“Piemēram, vīrieši tiek aktīvi iesaistīti ātrās peļņas gūšanā – ieguldīt naudu uz bitkoiniem, uz dažādām shēmām, kur arī uzķērušies. Mums gana daudz raksta un jautā: “Ko darīt? Es saprotu, ka es esmu ieguldījis un viss ir pazudis ar galiem.” Vēl arī gados jaunāki vīrieši uz šīm erotiska rakstura sarakstēm, kur arī – tajā brīdī, kad ir tāda sarakste notikusi, palūdz noģērbties, tas ir nofilmēts, viņš tiek šantažēts, tiek izspiesta nauda.
Savukārt sievietes uz romantisko krāpšanu uzķeras. Jaunieši tiek iesaistīti kā naudas mūļi – viņiem tiek piedāvāts nopelnīt, ja viņi šo nelegāli iegūto naudu “izlaidīs” caur savu kontu. Tātad cilvēki tiek profilēti. Ko būtu rūpīgi jāpadomā cilvēkiem, ka sociālo tīklu konti tiek izmantoti – visa informācija, ko mēs ievietojam internetā, tiek izmantoa, lai mūs krāpnieki uzrunātu,” paskaidro Katkovska.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
