Raidījumā “Saka Rīga” par rudens lapu savākšanu, gatavošanos ziemas sezonai, tiltu remontdarbiem un citiem aktuāliem jautājumiem Ainārs Rutkēvičs iztaujāja Rīgas domes izpilddirektoru Jāni Langi.
Ir rudens un visu apkaimju iedzīvotāji redz kā sētnieki pūš lapas un vāc tās. Atī pašiem iedzīvotājiem ir iespēja šī mēneša laikā nodot bez maksas savās teritorijās savāktās lapas. Kā sokās šajā frontē?
Šajā pirmajā nedēļas nogalē, kad Rīgas pilsēta piedāvā iedzīvotājiem nodot lapas 32 vietās Rīgas apkaimēs, kopā ir nodotas 878 tonnas lapu. Šī akcija sākās 2.novembrī un turpināsies līdz 1.decembrim. Detalizēti ar adresēm un darba laikiem šīm vietām, kur var nodot lapas, var iepazīties Rīgas mājaslapas riga.lv sadaļā “Rudens lapas”. Jāņem vērā, ka lapas ir pašiem jāatved uz šiem punktiem un lapas nevar nodot maisos – lapas ir jāizber un maisi pašiem jāsavāc. Nodotās lapas nedrīkst būs ar citu atkritumu piemaisījumiem un šajās vietās nedrīkst nodot cita veida atkritumus.
Atbilstoši saistošajiem noteikumiem, lapas ir jāsavāc līdz 30.novembrim. Izņēmums ir iežogotās teritorijas, kurās lapas var nevākt, bet tad attiecīgi nākamajā gadā līdz 30.aprīlim, pļaujot zāli, šīs lapas ir jāsasmalcina.
Ja reiz tagad ir rudens lapkritis, tad drīz būs arī sniegs. Kāda ir galvaspilsētas gatavība ziemas sezonai?
Es gribu teikt, ka mēs esam gatavi ziemas sezonai. Mēs turpinām iet virzienā, kas ir vērsts uz saimnieciskumu un efektivitāti. Šī ziema būs atšķirīga no pašvaldības skatupunkta, jo pirmo reizi mēs tīrīsim visas pašvaldībām piegulošo ielu ietves.
Tehnika ir gatavībā – gan ārpakalpojumi, gan mēs paši saviem spēkiem esam gatavi. Tāpat ir noslēgti līgumi par ielu un tiltu tīrīšanu, kaisīšanu. Būs pieejams atbalsts smilts veidā, ko arī privātīpašnieki varēs saņemt, katrs ne vairāk par 50 kg.
Šīs nedēļas sākumā parādījās ziņa, ka tuvākā mēneša laikā Rīgā slēgs pārvadu Altonavas ielā un tur nedrīkstēs braukt pat sabiedriskais transports. Vai tilts ir tik dramatiskā stāvoklī?
Šis tilts ir celts 1910.gadā un aprīlī, apsekojot tiltu, tika konstatētas plaisas un tika ierobežota smagā autotransporta kustība. Veicot atkārtotu apsekošanu, esam saņēmuši atzinumu, ka mēneša laikā mums ir jāpieņem lēmums par tilta slēgšanu mehanizētiem transportlīdzekļiem. Tur būs iespējama satiksme tikai gājējiem un velobraucējiem.
Mēs bijām rēķinājušies, ka RailBaltica projekta realizācijas gaitā šis tilts tiks nojaukts un uzbūvēts jauns. Diemžēl, RailBaltica ietvaros tas nenotiek un mums būs pašiem jāvērtē, ko darīt un kādā veidā panākt risinājumu. Skaidrs, ka ātrāk kā divu gadu laikā mēs nenonāksim līdz rezultātam, tāpēc šobrīd ar Latvijas Dzelzceļu meklējam citas alternatīvas blakus pārbrauktuves.
Šonedēļ Rīgā ir sākusies Zemitānu tilta pārbūve – cik ilgi tā ilgs un ar ko jārēķinās autobraucējiem?
Zemitānu tilts ir būvēts 1985. gadā un, tāpat kā daudzi citi Rīgas pilsētas tilti, ir sliktā tehniskā stāvoklī. Šī projekta rezultātā tiks pārbūvēti tilta laidumi, paplašināta gājēju ietve, tiks izbūvēta velo josla un faktiski tas kļūs par Zemitānu mobilitātes punktu, ņemot vērā, ka turpat ir arī dzelzceļa stacija.
Šobrīd atbilstoši satiksmes organizācijas shēmai, uz tilta katrā virzienā ir atvērtas 2 joslas – viena sabiedriskajam transportam un otra pārējam transportam.
31. oktobrī noslēdzās balsošana par līdzdalības budžeta konkursā pieteiktajiem projektiem. Kas ir saņēmuši vislielāko atbalstu?
Kopš 2019. gada Rīgā norisinās šie līdzdalības projekti. Šogad kopējais budžeta fonds bija 700 000 eiro. Bija 30 pieteikumi, no kuriem mēs tālāk uz balsošanu virzījām 22 projektus. Sīvā konkurencē tika izvēlēti 7 projekti. Lielākā piekrišana no iedzīvotāju puses ir iniciatīvām, kas saistītas ar bērnu rotaļu laukumiem, sporta laukumiem un aktīvās atpūtas iespējām.
No 15.oktobra Rīgas siltuma tarifs ir samazināts par 10%. Uz kā rēķina tas ir panākts un kādas ir turpmākās prognozes šajā jautājumā?
Mēs neesam atrauti no notikumiem pasaulē. Ja mēs salīdzinām to, kāda bija energoresursu cena gadu vai divus gadus atpakaļ, tad šobrīd šī situācija ir stipri labāka. Tāpat arī man jāslavē arī Rīgas siltums, kas plānveidīgi iegulda atjaunojamos resursos, investē katlu mājās, kas ražo siltumu ar šķeldu, un tā visa rezultātā ir izdevies šo tarifu samazināt.
Es aicinu iedzīvotājus arī apmeklēt renove.lv mājaslapu, kur var apskatīties, kādas ir iespējas saņemt no Rīgas pašvaldības atbalstu māju siltināšanai, tehniskās dokumentācijas izstrādei, energoauditiem un citām aktivitātēm. Mēs no savas puses atbalstam to, lai Rīgā ir daudz vairāk nosiltinātas mājas un mēs maksājam mazākus rēķinus par siltumu.
