Uzņēmējs, investīciju baņķieris un finanšu uzņēmuma “Prudentia” dibinātājs Ģirts Rungainis raidījumā “Virziens” stāsta par Latvijas attīstību, elites kvalitāti un ekonomisko domāšanu. Viņš neslēpj vilšanos tajā, kā valstī veidojas lēmumi – ne pēc kompetences, bet pēc lojalitātes. Pēc viņa domām, Latviju kavē nevis naudas trūkums, bet domāšanas inerce un bailes no pārmaiņām.
“Eliti nevar izaudzināt vienā paaudzē – mēs to esam pazaudējuši un tagad maksājam ar stagnāciju,” saka Rungainis, atgādinot, ka Latvijas vēsturē vairākkārt iznīcinātas spēcīgākās sabiedrības daļas – vācbaltu, ebreju un uzņēmēju kopienas. Šī pēctecības pārrāvuma dēļ valstī trūkst cilvēku, kas spēj domāt plaši un uzņemties atbildību. “Kad pazūd tradīcija un vērtību kodols, sabiedrība paliek bez mugurkaula,” viņš piebilst.
Runājot par uzņēmējdarbības vidi, Rungainis ir skarbs un ironisks: “Latvija joprojām ir valsts, kurā uzņēmēju uzskata par cilvēku, kurš vienkārši vēl nav noķerts nozieguma veikšanas procesā.” Viņaprāt, šī padomju laika domāšana kavē attīstību un rada neuzticēšanos starp valsti un uzņēmējiem. “Kamēr valsts skatīsies uz uzņēmēju kā uz aizdomīgu tipu, mēs dzīvosim uz lēta darbaspēka rēķina,” norāda investīciju baņķieris.
Ar līdzīgu asumu Rungainis runā par politisko kultūru un tās īstermiņa skatījumu: “Mēs esam valsts, kurā valdības nedomā ilgtermiņā, jo tām trūkst intelektuālās kapacitātes saprast, kas vispār ir ilgtermiņš.” Pēc viņa vārdiem, lielākā daļa lēmumu tiek pieņemti reitingu dēļ, nevis valsts nākotnes vārdā. “Viņi domā par reitingiem, nevis par nākotni,” viņš piebilst.
Pārejot uz plašāku skatījumu, uzņēmējs atzīst, ka politiskā kultūra Latvijā ir kļuvusi pašapmierināta. “Politiskā kultūra balstās uz lojalitāti, nevis uz kompetenci. Galvenais ir savējie, nevis gudrie,” viņš nosaka. Par piemēru Rungainis min Lietuvu – valsti, kas spēj pārvarēt bailes un domāšanas šaurību. “Lietuva mūs apsteidz nevis ar naudu, bet ar domāšanu. Viņi nebaidās, mēs – joprojām attaisnojamies,” viņš salīdzina.
Rungainis aicina cilvēkus būt drosmīgiem un atbildīgiem: “Ja tu nevari mainīt vidi, maini savu mērogu. Eksportē, ej ārā, radi vērtību, kas nav atkarīga no Latvijas ierēdņa noskaņojuma.” Pēc viņa domām, pārmaiņas sākas tad, kad cilvēki paši sāk domāt citādi un negaida, ka kāds cits sakārtos viņu dzīvi. “Valsts mainās tikai tad, kad mainās cilvēku prasības pret sevi,” viņš uzsver.
“Mēs nevaram dzīvot, gaidot ideālu valdību – tāda nekad nebūs,” uzskata investīciju baņķieris, “Bet Latvijai ir potenciāls, cilvēki ir gudri, darbīgi un spējīgi. Ja viņi paši sāks prasīt vairāk – gan no sevis, gan no valsts –, mēs varam kļūt par vietu, ar ko lepoties.”
Pilnu raidījumu “Virziens” klausies un skaties ierakstā!
