“Ālaves muiža un tās glābšanas iniciatīva ir lielisks piemērs vietējās sabiedrības iesaistei sava novada kultūras mantojuma saglabāšanai. Biedrība “Penkulē atver durvis’’ samērā īsā laikā ir spējusi sakārtot ēkas īpašumtiesības, veikt ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kā arī, iesaistot nozares profesionāļus, veikt priekšdarbus ēkas glābšanas darbu uzsākšanai,” stāsta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālā nodaļa sadarbību ar muižas īpašniekiem raksturo pozitīvi, stāsta nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova.
Ēkas nozīmību uzsver arī Ālaves muižas kungu nama īpašnieku biedrības “Penkulē atver durvis” vadītāja Aija Kočina: “Zemgalē saglabājušies vien 14 kungu nami no koka un viens no tiem ir Ālavē, Penkulē. Izpratne par savu zemi, saknēm, vēsturi, piederību ir cieši saistīta arī ar izpratni par kultūrvēsturisko mantojumu. Izpratne un mīlestība rodas, ja iepazīstam, līdzdarbojamies, esam līdzatbildīgi. Ar Ālaves piemēru gribam vērst gan vietējās kopienas, gan plašākas sabiedrības uzmanību, ka nav lielu un mazu kultūrvēsturisko pieminekļu, nav mans vai tavs. Ir mūsu! Ikkatrs no tiem ir svarīgs un unikāls, jo saistīts ar konkrētās vietas vēsturi, cilvēku likteņiem, atmiņām, kopā veidojot arī visas Latvijas, Eiropas, pasaules vēsturi. Ālaves muižas kungu namam IR savas unikālas atmiņas! Ikviens esam līdzatbildīgi par to, lai atmiņu pūrs tiktu papildināts un saglabāts arī nākamajām paaudzēm.”
Ēkai ir saglabājusies oriģinālā plānojuma struktūra un lielākā daļa oriģinālo būvkonstrukciju, kā arī oriģinālie fasādes apdares elementi un iekšējas apdares uzslāņojumi un aprīkojuma elementi. Ēka ilgstoši līdz 2020. gadam bija neapsaimniekota. Glābšanas process ir uzsākts 2020. gadā ar būtisku nevēlamo klimatiskās iedarbības faktoru pagaidu neitralizēšanu. 2024. gadā realizējot jumta konstrukciju un jumta seguma atjaunošanas projekta 1. kārtu, ēkas centrālai daļai atjaunotas jumta konstrukcijas un jumta segums. Veiktie darbi ir radījuši tehnisku iespēju turpināt atjaunot ēkas centrālās daļas fasādi un tās dekoratīvo apdari, izklāsta arhitekts Ēriks Cērpiņš.
Ālaves muižas kungu nama atjaunošana finansiāli tikusi atbalstīta arī Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā.
Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Zemgales Ziņas”.
