Liepājas ostā, paretam arī jūras krastā Dienvidkurzemē redzami dubļu krabji. Taču Kurzemes piekrastē par tiem ziņo mazāk nekā, piemēram, Ainažos un Tūjā, informē Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Stārķe. Šai svešzemju sugai Vidzemes akmeņainā, aizklātā grunts ir piemērotāka; Kurzemē jūras krasts ir lielākoties atklāts.
“Mazos dubļu krabīšus vairāk esam redzējuši ostu teritorijās, kur ir aizsegs un nav atklātas viļņu iedarbības. Esam konstatējuši Liepājas ostā, bet maz ticams, ka to būs daudz atklātā krastā; tikai kāds tiek izskalots,” stāsta S. Stārķe.
Šie krabji dzīvo plūdmaiņas zonā – vidē, kas ir starp sauszemi un ūdeni, nevis pašā jūrā. Tiem vajadzīgs gan gaiss, gan saldūdens un jūras ūdens. “Šī zona, kurā viļņi skalojas krastā, ir bagātīgas ar barību – gan izskalotas aļģes, gan mazi dzīvnieciņi -, un domāju, ka tur arī krabji atrod savu ēdienkarti, kurā ir mazi posmkāji, kādi tārpi,” pētniece pieļauj, ka arī dubļu krabji varētu būt barība, piemēram, putniem, dzīvniekiem, kas dzīvo tuvumā. Ūdensžurkām, lapsām, jenotiem, kas varbūt iet baroties uz piekrasti? Iespējams, arī ūdensputniem.
“Man šķiet, cilvēkiem patīk, ka pie mums tagad lielāki un mazāki eksotiski krabīši ir dabas sastāvdaļa. Kopumā es nevaru teikt, ka tie cilvēkus kā ietekmētu vai viņiem traucētu. Maz ticams, ka dubļu krabīši varētu iekniebt pirkstā, bet [Latvijā sastopamie] cimdiņkrabji, kas ir lielāki un kustīgāki, gan varētu sāpīgāk ieķert, tā ka no tiem būtu jāuzmanās,” S. Stārķe piekodina.
“Svešzemju sugas ir atnākušas, visticamāk, ar cilvēku darbības palīdzību un palika, ieviesās tur, kur to nebija. Un klimats pie mums kļūst tāds, ka šīs sugas spēj iedzīvoties, – ziemas ir siltākas. Kad bija ledus sega, tā lielā mērā pasargāja Baltijas jūru, jo daudzas sugas nespēja izdzīvot, bet tagad ledus klāj arvien retāk,” hidrobioloģe paskaidro, ka cilvēkiem pusgrādu siltāka ūdens temperatūra nešķiet daudz, bet ir sugas, kurām tikai tik daudz vajag, lai palielinātu savu izplatības areālu, spētu atrast barības objektus. “Tādā veidā tās kļūst dominantes arī mūsu sistēmā.”
Latvijā neierastās sugas atved ar tirdzniecības kuģiem, kuru kustība pasaules ūdeņos ir nesalīdzināmi intensīvāka, nekā bija kādreiz. “Loģistikas ķēdes lielā mērā var veicināt to, ka preces ražo Ķīnā, ved pāri jūrai uz Eiropu, pēc tam komponentes – no Amerikas. Kad ražošana bija vairāk lokāla un uz vietas, tad svešzemju sugas ienāca mazāk.”
Rakstu sagatavoja Agrita Maniņa.
Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Kurzemes Vārds”.
