Saņemot sveicienus no Polijas vēstniecības, Latvijas Poļu savienības Jūrmalas, Rēzeknes un Daugavpils nodaļas, kā arī Jelgavas pašvaldības un draudzīgajām Jelgavas minoritāšu biedrībām pagājušajā nedēļā Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļa atzīmēja savas pastāvēšanas 35. gadadienu.
Jelgavas nodaļas pirmā vadītāja Jadviga Radziņa atceras, ka 1989. gadā, kad sāka biedroties Jelgavas un tās apkārtnes poļi, bija trauksmains atmodas laiks. “Mani darboties rosināja Latvijas Tautu forums, kas notika Rīgā 1988. gada decembrī. Vēlāk izpētīju, ka līdz 1941. gadam Jelgavā poļu biedrība pastāvējusi. Taču toreiz, 1989. gadā, tautiešu organizēšana bija jāsāk no nulles. Tolaik Latvijā vēl nebija arī citu minoritāšu biedrību,” atceras J. Radziņa. Viņa atzīmē, ka Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļas dibinātāji 1989. gadā bija Miseviču, Svencicku, Lipšānu, Murinu, Janpauļu, Kohanoviču, Ukšu, Buinovsku ģimenes. Starp nodaļas dibinātājiem ir arī Jana Kristiņa, māsas Baļas, brāļi Pogoženski, Regīna Ļuļaka, Felicija Visocka, Valērija Ļeoho, Zigfrīds Mazaļevskis.
Vēlāk nodaļā iestājās un to vadīt uzņēmās Felicija Visocka un Marija Kudrjavceva. Šogad biedrības vadību pārņēma Edmunds Misevičs.
Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļā rosīgi darbojas ap sešdesmit biedru. Nodaļa uztur poļu valodas sestdienas skolu, dāmu vokālo ansambli “Stokrotki”, kā arī darbīgi piedalās Jelgavas sabiedriskajā dzīvē. “Ziņas” jau rakstīja, ka viens no tās projektiem saistās ar Otrā pasaules kara sākumā Padomju Savienībā nogalināto poļu virsnieku piemiņu.
Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Zemgales Ziņas”.
