Šī brīža ģeopolitiskā situācija liek ikvienam būt gatavam krīzes situācijām, tāpēc sestdien, 15. jūnijā četrpadsmit pilsētās aizvadīts informatīvs pasākums “Bruņojies ar zināšanām”. Jelgavā interesentus gaidīja Hercoga Jēkaba laukumā.
Jelgavas civilās aizsardzības plānā augstākais risks paredzēts dzelzceļa transporta katastrofām. Netiek izslēgtas arī dažādas dabas katastrofas, bīstamo vielu noplūde, radioaktīvo vielu avārijas, terorakti, kā arī militārs iebrukums vai draudi par to. Krīzes situācijās lielu daļu atbildības uzņemas pašvaldība, Zemessardze, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un citas institūcijas.
Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Mārtiņš Bučs norāda, ka gataviem “X” stundai jābūt arī iedzīvotājiem: “Tas ietver arī 72 stundu somu. Lai cilvēki ir gatavi vismaz pirmajām diennaktīm, lai būtu nodrošinātas pamatlietas. Tālāk tas samazina cilvēku iespējamo paniku, un viņi var fokusēties uz ģimenes drošību un citām lietām.”
Pasākumā zemessargi stāstīja, rādīja un ikvienam ļāva pašam sniegt pirmo palīdzību gan modelim, kura lomā iejutās zemessargi, gan manekenam. Jelgavniece Edīte stāsta, ka esot autovadītāja un pirmās palīdzības sniegšanu mācījusies. Tas gan bijis sen, tāpēc labprāt atsvaidzinājusi zināšanas, bet karam, viņasprāt, gatavs nevarot būt neviens un nekad. Kāda cita jelgavniece norāda, ka uz balkona glabājot 72 stundu somu. Tajā trūkstot vien ūdens, bet ko darīt un kur doties krīzes situācijā, ja tāda pienāktu, gan nezinot.
“X” stunda
Bruņoties ar zināšanām varēja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) stendā, kur darbinieki pacietīgi skaidroja, kādos gadījumos dienests jāizsauc. Pasākumā piedalījās arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), bet lielākā rosība valdīja pašvaldības operatīvās informācijas centrā (POIC).
Atbildīgā par civilo aizsardzību Ilze Āboliņa skaidro, ka civilās aizsardzības plāna publiski pieejamo daļu ikviens var izlasīt oficiālajā pašvaldības interneta vietnē jelgava.lv, bet noslepenotā daļa tiktu publiskota tikai “X” stundā, kad tādu pavēli dos NBS: “NBS mums dod pavēli, un mēs atslepenojam un stāstām, kur ir evakuācijas vietas, cik daudz to ir, kādas būs pārtikas rezerves, ko varēs dabūt no rūpniecības precēm. Tad to jau stāstām publiskajā daļā.
Pašreiz visā Latvijā tiek apsekotas publiski pieejamās patvertnes. Jelgavā apsekotas 39 iespējamās publiskās vietas, kur nepieciešamības gadījumā īslaicīgi uzturēties. Atbildīgā par civilo aizsardzību I. Āboliņa stāsta, ka normatīviem atbilstot piecpadsmit vietas: “Viena no tām patvertnēm ir atskurbtuve. Tā ir fantastiski labi piemērota, tur praktiski nekas nebūtu jādara.”
Cik cilvēku varētu rast drošību publiskajās patvertnēs, I. Āboliņa nezinot, bet viņiem mācot, ka palīdzība krīzes situācijā no pašvaldības esot nepieciešama tikai sešiem līdz astoņiem procentiem iedzīvotāju.” Pārējie vai nu piedalās frontes pirmajās līnijās, ja tie ir kara apstākļi, vai ir civilās aizsardzības speciālisti un palīdz citiem, vai nu viņi brauc ar ģimenēm kaut kur prom. Seši līdz astoņi procenti ir tie, ar kuriem jārēķinās un mums būs jāstrādā.”
Visdrošākā vieta ir mājas
Pasākumā Jelgavā ieradās arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kurš skaidroja, ka jāizskata arī citas iespējas: “Tās nav tikai par patvertnes. Mēs paši varam arī dzīvesvietā noorganizēt tādu drošības joslu, drošības vietu. Tai skaitā, izmantojot divu sienu principu. Visdrošākā vieta kopumā ir mājas. Nekur nav steidzami jāskrien prom vai jāevakuējas.”
Par īslaicīgām patvēruma vietām varētu kļūt arī daudzstāvu ēku pagrabi, ja vien tie ir pilnībā iegremdēti zemē, tiem nav logu. Pašreiz visā Latvijā apsekotas 1000 ēkas, no kurām patvertņu ierīkošanai atbilst 15%. Vēl 50% ir daļēji piemērotas patvertņu iekārtošanai.
Informācija, kā sagatavoties krīzes situācijām, internetā pieejama Aizsardzības ministrijas sagatavotajos bukletos. Drukātie bukleti būšot pieejami visās bibliotēkās, pasta nodaļās un citās iestādēs, kad tiks sadrukāti pietiekamā apjomā.
