Igaunijas informatīvajā telpā pēdējos mēnešos atkal aktivizējušies gan prokremliski vēstījumi, gan iekšējās dezinformācijas kampaņas, un tas šonedēļ kļuva par galveno tematu raidījumā “Ziņu detektīvs”, kurā Agnese Vasermane sarunājās ar mediju ekspertu no Igaunijas Arturu Aukonu. Viņa ieskicētā aina rāda, ka informatīvie uzbrukumi Igaunijai ir kļuvuši nepārtraukti un daudzslāņaini.
Šo tematu spēcīgi izgaismoja arī pavisam nesenais notikums Tallinā, kur tika atcelts amerikāņu grupas “Limp Bizkit” koncerts pēc tam, kad kritiku izraisīja līdera Freda Dērsta paustais atbalsts Krimas aneksijai. Koncerta organizators “Baltic Live Agency” uzsvēra, ka nosoda nepatiesu apgalvojumu izplatīšanu, bet Igaunijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka “tiem, kas atbalsta agresorvalsti, nav vietas Igaunijā vai Igaunijas kultūras telpā”. Tajā pašā laikā citās Eiropas valstīs, piemēram, Norvēģijā un Vācijā uzsvars tiek likts uz organizatoru atbildību un plašāku sabiedrisku diskusiju, nevis uz tūlītēju koncertu atcelšanu.
Dezinformācijas un viltus ziņu dinamika Igaunijā atgādina procesus, ko savulaik piedzīvojām arī Latvijā. Ievērojami spēcīgs vilnis abas valstis skāra 2020. gadā līdz ar pandēmijas sākumu un ierobežojumu ieviešanu. Drošības dienesta KAPO ziņojumā toreiz tika norādīts, ka nacionālā drošība būtiski nav mainījusies, taču “duļķainos ūdeņos ir daudz vieglāk zvejot”. Kopš tā laika dezinformācijas aprite Igaunijā nav kļuvusi mierīgāka.
Mediju eksperts Arturs Aukons uzsver, ka Igaunijas situāciju pastiprina divi faktori: valsts robeža ar Krieviju un ievērojama krievvalodīgo kopiena. Viņš norāda, ka prokremliski vēstījumi sociālajos medijos joprojām ir regulāri un atkārtojas cikliski. Tas it īpaši notiek tēmās, kas skar vēlēšanas, aizsardzību un notikumus Ukrainā. Šo vēstījumu mērķis ir mazināt uzticību valsts institūcijām un radīt spriedzi starp dažādām kopienām.
Aukons skaidro, ka viens no biežāk izmantotajiem naratīviem šobrīd ir mēģinājums radīt kopēju neuzticēšanos Igaunijas valstij. Sociālo tīklu ierakstos tiek apgalvots, ka valdība ir nekompetenta, korumpēta un nespēj risināt ekonomikas problēmas. Vienlaikus ļoti aktīvi tiek apšaubīts vēlēšanu process, īpaši e-balsošana, kas Igaunijā ir starptautiski atzīta, bet regulāri kļūst par uzbrukumu mērķi. Aukons norāda, ka prokremliski lietotāji bieži apgalvo, ka e-balsošanas rezultāti tiekot manipulēti, īpaši, ja tie nav labvēlīgi Centra partijai, kas tradicionāli balstās uz krievvalodīgo vēlētāju.
Arī rusofobijas naratīvi joprojām ir izplatīti. Tajos Igaunija tiek attēlota kā valsts, kas esot sistemātiski naidīga pret krievvalodīgajiem neatkarīgi no tā, vai runa ir par valodas politiku, izglītības reformām vai kultūras jautājumiem. Savukārt drošības tematos tiek noliegti fakti par Krievijas gaisa telpas pārkāpumiem un dronu incidentiem, apgalvojot, ka Igaunija it kā pati provocējot Krieviju.
Kultūras jomā konfliktus nereti pavada mēģinājumi ietvert tos “atcelšanas” stāstos – piemēram, diskusijas par krievu filmām vai krievu mūziķu koncertiem tiek pasniegtas kā mēģinājums “kancelēt krievu kultūru”. Aukons norāda, ka šādi naratīvi ir bīstami ar to, ka tie vienlaikus šķeļ sabiedrību un nostiprina daļas iedzīvotāju piesaisti Kremļa informatīvajai telpai.
Šī saruna par Igaunijas informatīvo vidi tiks turpināta arī nākamajā raidījumā, un vēlāk “Ziņu detektīvs” pievērsīsies arī Lietuvas pieredzei, kur novērotas līdzīgas tendences.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
