Radio SWH raidījumu ciklā “Ziņu detektīvs”, kuru vada Agnese Vasermane, katru trešdienu un piektdienu tiek analizētas aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas piemēri Latvijā un pasaulē. Šoreiz turpinām aplūkot Vācijas informatīvo telpu, kur arvien biežāk sastopams ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēts un pārveidots saturs.
Sociālajos medijos ik dienu parādās falsificēti attēli, pārveidoti audio un video, kas bieži tiek pasniegti ar humora piesitienu, lai piesaistītu uzmanību un radītu uzticības ilūziju. Šādā veidā tiek mēģināts manipulēt ar sabiedrības uztveri.
Par šo tendenci stāsta žurnālists un faktu pārbaudītājs Makss Bernhards (Max Bernhard) no mediju organizācijas Correctiv. Viņš uzsver, ka mākslīgā intelekta izmantošana dezinformācijas radīšanā un izplatīšanā strauji pieaug. Plaši tiek lietoti ģenerēti attēli un „dziļviltoti” video un audio, kuros tiek imitēta cilvēka balss vai seja, radot iespaidu, ka persona ir teikusi vai darījusi ko tādu, kas patiesībā nav noticis. Tāpat arvien biežāk tiek izmantoti valodas modeļi, lai automātiski ģenerētu komentārus un ierakstus sociālajos tīklos, piemēram, X platformā.
Bernhards skaidro, kāpēc cilvēki mēdz noticēt vai dalīties ar šādu saturu. Viens no galvenajiem iemesliem ir apstiprināšanas aizspriedums (confirmation bias) – cilvēki tic informācijai, kas saskan ar viņu jau esošajiem uzskatiem. Tāpēc šādos gadījumos informācija tiek pārbaudīta daudz mazāk rūpīgi, nekā tad, ja tā neatbilst viņu viedoklim.
Eksperts arī sniedz padomus, kā atpazīt dezinformāciju. Viņš aicina vienmēr pajautāt sev – ko šis saturs ar mani dara? Vai tas ir racionāls un faktoloģisks, vai drīzāk cenšas izraisīt spēcīgas emocijas?
Ja saturs izraisa sašutumu vai dusmas, iespējams, tas ir manipulācijas mēģinājums. Bernhards iesaka pārbaudīt, vai par attiecīgo informāciju ziņojuši arī citi mediji, vai avots ir uzticams, un vai attēls vai video nav izmantots citur. Noderīgs rīks tam ir attēlu meklēšana pēc parauga (“reverse image search”), kas palīdz noskaidrot, vai vizuālais materiāls nav rediģēts vai izrauts no konteksta.
Tomēr dezinformācijas izmantošana var novest arī līdz juridiskām sekām. Eiropas Parlamenta deputātam Petram Bistronam (Petr Bystron) no partijas Alternatīva Vācijai (AfD) Minhenes tiesa 17. oktobrī piesprieda 11 250 eiro sodu par sociālajos medijos publicētu fotomontāžu, kurā bijusī Vācijas kanclere redzama ar paceltu roku, kas atgādina nacistu sveicienu. Tiesa secināja, ka attēlā izmantota aizliegtā nacistu simbolika.
Pats Bistrons tiesā neieradās un apsūdzības noliedza, nosaucot tiesas procesu par politisku prāvu. Deputāts iepriekš bija publicējis šo kolāžu pēc bijušā Ukrainas vēstnieka Vācijā Andrija Melnika atlaišanas no amata, pievienojot tekstu “Atā, atā, Melnik! Vācu politiķi pamāj ar roku!”. Viņam izvirzītas arī citas apsūdzības par naudas atmazgāšanu un kukuļošanu, tostarp saistībā ar iespējamiem maksājumiem no prokrieviskās raidorganizācijas Voice of Europe, lai Bundestāgā darbotos Krievijas interesēs.
Tāpat Bistrons nav vienīgais AfD politiķis, kuram izvirzītas apsūdzības par aizliegtas nacistu simbolikas izmantošanu. Šie gadījumi spilgti parāda, cik cieši savijusies dezinformācija, manipulācijas un politiskie procesi mūsdienu informatīvajā vidē.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
