Igaunijas informatīvajā telpā oktobrī aizvadītās pašvaldību vēlēšanas kļuva par kārtējo piemēru tam, cik sarežģīti ir noturēt demokrātisku procesu skaidrību laikā, kad dezinformācijas naratīvi izplatās ātrāk nekā jebkad. Šonedēļ raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane turpināja sarunu ar mediju ekspertu Artūru Aukonu, lai noskaidrotu, kā tieši dezinformācija tika izmantota vēlētāju ietekmēšanai un sabiedrības šķelšanai.
Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve, bijusī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa Tallinas digitālajā samitā atzina, ka mūsdienu tehnoloģijas palīdz demokrātijai attīstīties, taču vienlaikus atver durvis arī sarežģītām ēnas pusēm. Viņa norādīja, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams izplatīt masīvas dezinformācijas kampaņas, un tas esot jūtams arī pirms šī gada pašvaldību vēlēšanām Igaunijā. Šīm bažām pievienojās arī mediju eksperts Artūrs Aukons, kurš sarunā ar Radio SWH akcentēja, ka vēlēšanu priekšvakarā informācijas telpā radīts sajukums, kas ir patiesība un kas nav.
Aukons uzsvēra, ka vēlēšanās no jauna tika izmantota tā sauktā “krievu kārts” – stratēģija, kurā krievvalodīgie vēlētāji tiek izmantoti kā politisks instruments. To darīja gan politiskās partijas, gan prokremliski sociālo tīklu konti. Vienā pusē izskanēja apgalvojumi, ka e-balsošana manipulēta, lai nepieļautu Centra partijas absolūto vairākumu Tallinā. Tajā pašā laikā citi politiskie spēki apsūdzēja pašu Centra partiju esam prokremlisku, lai gan, kā norāda Aukons, partija “no šī tēla ir attālinājusies jau gadiem”. Rezultātā krievvalodīgo balsojums kļuva par simbolisku kaujaslauku – vieni apgalvoja, ka krievvalodīgie ir diskriminēti, citi – ka viņi darbojas Kremlim par labu.
Tomēr Aukons uzsver, ka lielākajā daļā gadījumu oktobra balsojums nav saistāms ar ģeopolitiskām nostādnēm. Viņaprāt, tas esot bijis drīzāk vietējais protesta balsojums, kas atspoguļoja sabiedrības neapmierinātību ar nacionālo politiku un ekonomiskajām problēmām, nevis kādu ārēju ietekmi.
Runājot par kultūras vidi, Aukons atgādināja, ka arī šovasar notikušie Dziesmu un Deju svētki Tallinā kļuva par dezinformācijas mērķi. Debates sākās par to, vai festivālā būtu jāiekļauj dziesmas krievu valodā, un prokremliski lietotāji sociālajos tīklos sāka izplatīt apgalvojumus, ka svētki esot daļa no kāda “proigauņu un etnolingvistiska projekta”, kas it kā cenšoties “atcelt krievvalodīgo minoritāti”. Aukons uzsvēra, ka šādu naratīvu mērķis nav diskutēt par kultūras saturu, bet gan radīt spriedzi starp sabiedrības grupām.
Neraugoties uz to, ka Igaunija medijpratības ziņā tiek uzskatīta par salīdzinoši attīstītu valsti, kur, kā izcelts DezinfoLab apskatā, 11. klases mācību programmā iekļauts saturs par medijiem un to ekosistēmu, izaicinājums paliek tas pats – kā teorētiskās zināšanas ieviest ikdienas praksē. Tas ir būtiski, lai stiprinātu valsts noturību pret dezinformāciju, kas, kā rāda pēdējo nedēļu notikumi, kļūst arvien radošāka un mērķtiecīgāka.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
