Nākamais gads Latvijas informatīvajā telpā iezīmējās ar vairākiem nopietniem riskiem gan saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, gan mākslīgā intelekta arvien plašāku izmantošanu dezinformācijas izplatīšanā. Gada noslēgumā pēdējā Radio SWH raidījuma “Ziņu detektīvs” epizodē žurnāliste Agnese Vasermane un eksperti analizēja, kādas tendences varētu pastiprināties tuvākajos mēnešos, un uzsvēra, ka informatīvā vide kļūst arvien sarežģītāka, emocionālāka un grūtāk kontrolējama.
Nākamā gada 3. oktobrī Latvijā notiks piecpadsmitās Saeimas vēlēšanas, un, kā norāda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, tām neizbēgami būs būtiska ietekme uz informatīvo vidi. Viņa uzsver, ka arvien vairāk pieaug tā sauktā datu indēšana jeb data poisoning – prakse, kuras mērķis nav tieša auditorija, bet gan mākslīgā intelekta rīki. Šim nolūkam tiek veidotas dažādas tīmekļa lapas un saturs, lai MI sistēmas šo informāciju uztvertu, sāktu apšaubīt faktus vai pat pasniegt nepatiesu informāciju kā patiesu. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto mākslīgā intelekta rīkus satura ģenerēšanai, šī tendence tiek vērtēta kā īpaši bīstama.
Druviete uzsver arī medijpratības nozīmi – spēju kritiski izvērtēt informāciju, pievērst uzmanību avotiem un būt īpaši uzmanīgiem attiecībā uz emocionāli piesātinātu saturu sociālajos medijos.
Par sociālo tīklu algoritmu darbību raidījumā runā arī medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes docente Klinta Ločmele. Viņa skaidro, ka platformu algoritmi bieži izceļ nevis uzticamāko vai vērtīgāko saturu, bet gan to, kas sabiedrībā kļūst populārāks. Nereti tie ir ieraksti, kas izraisa spēcīgas emocijas – sašutumu, dusmas vai bailes – un tajos var būt gan dezinformācija, gan naida runa. Algoritmi nešķiro saturu pēc tā ticamības, bet pēc reakcijas intensitātes.
To, ka sociālie mediji tiek izmantoti, lai manipulētu ar informāciju un ietekmētu demokrātiskus procesus, uzsver arī dezinformācijas pētnieks un stratēģiskās komunikācijas eksperts Rihards Rīhovs. Viņš norāda, ka cilvēkiem bieži vien ir pievilcīgāks emocionāli uzlādēts saturs un populistiski lozungi, nevis faktos balstīta, analītiska žurnālistika. Audiovizuāls saturs, kas izraisa bailes vai dusmas, tiek izmantots gan, lai politiskie spēki nonāktu pie varas, gan arī, lai jau esot pie varas, mazinātu opozīcijas ietekmi, ierobežotu pilsonisko sabiedrību, nevalstiskās organizācijas un medijus. Šī tendence, pēc viņa domām, ir bīstama un novērojama daudzviet pasaulē.
Prognozējot nākamo gadu Latvijas informatīvajā vidē, politikas zinātnes doktors un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs uzsver, ka sociālajos tīklos īpaši labi izplatās sensacionālas, emocionālas un šokējošas ziņas, kamēr mierīga analīze un niansēts skaidrojums plašu auditoriju sasniedz krietni retāk. Šāda vide politiķiem rada iespēju izmantot radikālus, emocionāli uzlādētus stāstus savās interesēs. Kā piemērus viņš min iepriekšējos mēģinājumus ierobežot vai aizliegt abortus, kā arī citus pārspīlētus, no realitātes atrautus stāstus, kas izraisa spēcīgu sabiedrības reakciju.
Hiršs norāda arī uz dziļo viltojumu jeb deepfake radīto risku. Tie ir mākslīgi veidoti video un audio ieraksti, kuros balsis un attēli tiek viltoti tik precīzi, ka tos ir grūti atšķirt no īstiem. Lai gan Latvijā līdz šim nav bijuši plaša mēroga gadījumi ar lielu ietekmi, atsevišķi piemēri jau ir parādījušies, tostarp audio ieraksti, kas izplatīti īsi pirms vēlēšanām un rada sabiedrībā šoku. Šādos gadījumos politiķiem ir sarežģīti ātri un efektīvi atspēkot dezinformāciju, jo viltotās balsis izklausās pārliecinoši.
Noslēgumā Aurēlija Ieva Druviete uzsver, ka atbildība par informatīvās telpas kvalitāti gulstas uz visiem. Ikvienam savā pusē ir jāveic savs darbs, un arī iedzīvotāji tiek aicināti būt īpaši vērīgi un kritiski. Kritiskā domāšana, viņasprāt, nenozīmē neuzticēšanos visam pēc kārtas, bet gan spēju saprast, kas ir informācijas avots, un izvērtēt, vai tam var uzticēties.
Visas raidījumu cikla “Ziņu detektīvs” epizodes iespējams gan lasīt, gan klausīties Radio SWH satura portālā, kā arī platformā Spotify.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
