Dezinformācija mūsdienās vairs neaprobežojas tikai ar sociālajiem tīkliem vai politiskām kampaņām. Tā sasniedz sabiedrību visdažādākajos veidos. Sākot no humora šoviem un reliģiskiem rituāliem līdz pat iepazīšanās un recepšu portāliem. Šo parādību nereti dēvē par infodēmiju, un tā kļuvusi par būtisku izaicinājumu arī Eiropas Savienībā. Tieši šai tēmai pievērsās Radio SWH raidījums “Ziņu detektīvs”, kurā Agnese Vasermane skaidroja, kā mākslīgais intelekts var kalpot ne tikai dezinformācijas izplatīšanai, bet arī tās atmaskošanai.
2024. gada sākumā uzsākta četru gadu pētniecības aktivitāte “Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai” (AI4Debunk), ko īsteno starpdisciplinārs konsorcijs ar 13 partneriem no astoņām valstīm, tostarp arī Latvijas Universitāti. Tuvojoties projekta vidusposmam, pētnieki ieskicē paveikto un galvenos mērķus. Kā skaidro projekta vadītāja, LU profesore Inna Šteinbuka, aktivitāte apvieno ļoti atšķirīgas jomas – politoloģiju, antropoloģiju, socioloģiju, medijpratību, kā arī mākslīgā intelekta un informācijas tehnoloģiju ekspertīzi. Tieši šī starpdisciplinaritāte esot gan projekta lielākais izaicinājums, gan arī tā būtiskākā vērtība.
Līdzšinējais darbs koncentrēts uz metodoloģiska ietvara izstrādi, kas ļauj sistemātiski identificēt dezinformāciju. Pētniekiem bija jāvienojas par to, kas tieši ir dezinformācija, ar ko tā atšķiras no propagandas, kāds ir tās konteksts, mērķauditorija, izplatīšanas intensitāte un ietekmes mehānismi. LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa šo ietvaru salīdzina ar Rubika kubu – to var grozīt un skatīt no dažādiem leņķiem, līdz pamazām veidojas kopaina par konkrēto dezinformācijas gadījumu.
Nākamais būtiskais solis bijis dezinformācijas faktu vienību krājuma izveide, lai mākslīgā intelekta rīkus varētu apmācīt atpazīt manipulācijas. Šīs vienības vāktas divos tematiskos blokos – karš Ukrainā un klimata pārmaiņas. Šāda izvēle ļauj salīdzināt, vai kampaņas dažādos tematos izmanto līdzīgus paņēmienus. Kā vienu no piemēriem Ozoliņa min pārveidotu video ar Francijas lauksaimniekiem, kas it kā protestē pret Ukrainas lauksaimniekiem. Video izmantots reāla medija logo, bet arodbiedrības aktīvistam piedēvēti vārdi, ko viņš patiesībā nav teicis. Šāda manipulācija vērsta uz sabiedrības atbalsta mazināšanu Ukrainai un Eiropas Savienības vienotās nostājas vājināšanu.
Līdzīgi manipulācijas konstatētas arī vides jautājumos. Piemēram, informācija par vēja turbīnu trokšņa mērīšanas protokolu izmaiņām Francijā Bulgārijā pasniegta kā pilnīgs vēja enerģijas aizliegums. Šādi naratīvi saskan ar Krievijas un fosilā kurināmā atbalstītāju interesēm, kas iestājas pret ES “zaļo kursu”.
Būtiska projekta daļa ir arī dezinformācijas mērķgrupu identificēšana. Intervijās ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem noskaidrots, kā cilvēki uztver dezinformāciju un kādus rīkus izmanto, lai to atpazītu. Rezultātā noteiktas sešas galvenās grupas – politiķi, uzņēmēji, pētnieki, žurnālisti, nevalstisko organizāciju pārstāvji un krieviski runājošā diaspora. Šie dati ļauj precīzāk kalibrēt topošos MI rīkus, kas gan būs paredzēti plašai sabiedrībai, īpaši jauniešiem, kuri ir digitāli prasmīgi, bet bieži vien ar vājāku kritisko domāšanu.
AI4Debunk mērķis ir izstrādāt četras uz mākslīgo intelektu balstītas saskarnes – tīmekļa spraudni, sadarbības platformu, viedtālruņa lietotni un paplašinātās vai virtuālās realitātes saskarni. Tās paredzētas gan brīdinājumu sniegšanai par iespējamu dezinformāciju, gan iespējamai sadarbībai ar ekspertiem. Pirmās demo versijas plānots testēt ar mērķgrupu pārstāvjiem un partneriem.
Raidījumā uzmanība tika pievērsta arī tam, cik auglīga augsne dezinformācijai var būt situācijās, kad trūkst skaidras informācijas. Kā piemērs minēts traģiskais negadījums Lietuvā šā gada martā, kad Pabradē purvā noslīka četri ASV karavīri. Neskaidrības par notikušo veicināja sazvērestības teoriju izplatību, tostarp apgalvojumus, ka karavīri patiesībā krituši Ukrainā. Šādi gadījumi parāda, cik ātri dezinformācija var aizpildīt informācijas tukšumus.
Raidījuma noslēgumā uzmanība pievērsta arī šķietami ikdienišķai, bet zīmīgai parādībai – mākslīgā intelekta ģenerētajam saturam recepšu un dzīvesstila portālos. Kā vēstīja Bloomberg, mākslīgā intelekta radītas “recepšu izgāztuves” kropļo to, kā cilvēki atrod ēdiena gatavošanas padomus, liekot patērētājiem tērēt laiku un naudu. Tas atgādina, ka dezinformācija ne vienmēr ir politiska.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
