Radio SWH uzsāk jaunu raidījumu ciklu “Ziņu detektīvs”, kuru vada Agnese Vasermane. Katru trešdienu un piektdienu ēterā tiks aplūkotas aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas piemēri Latvijā un citviet pasaulē. Pirmajā raidījuma epizodē uzmanības centrā – Moldovas parlamenta vēlēšanas un to informatīvā vide. Par situāciju stāsta divi eksperti – domnīcas Watchdog starptautisko attiecību eksperte Mihaela Siritanu (Mihaela Sirițanu) un Neatkarīgās preses aģentūras vadītājs Petru Makovejs (Petru Macovei).
Agrā rudenī aizvadītās parlamenta vēlēšanas Moldovā bija izšķirošas gan pašas valsts nākotnei, gan plašākai lielvaru ietekmes cīņai reģionā. Jau ilgi pirms vēlēšanu dienas sabiedrībā tika novēroti dažādi mēģinājumi ietekmēt rezultātus ar viltus ziņu un dezinformācijas palīdzību.
Moldovas proeiropeiskā prezidente Maija Sandu savā runā Eiropas Parlamentā brīdināja par milzīgo dezinformācijas vilni, kas pārņēmusi valsti. Viņa uzsvēra aizdomīgu maksājumu plūsmu platformā Telegram, dziļviltojumu izplatību feisbukā un vietnē X, kā arī mākslīgā intelekta radītu saturu, kura mērķis ir ietekmēt vēlētāju izvēli.
Eksperte Mihaela Siritanu norāda, ka viltus ziņu problēma Moldovā kļuvusi īpaši aktuāla pēdējā pusotra gada laikā. Viņa atgādina, ka 2024. gada oktobrī notikušajā referendumā par valsts pievienošanos Eiropas Savienībai sabiedrības atbalsts Eiropas kursam bija tikai nedaudz virs 50 %, lai gan iepriekšējos gados tas pārsniedza 60 %.
Pirms parlamenta vēlēšanām īpaši aktīvi tika izplatīti naratīvi, kas centās nomelnot Eiropas Savienību. Vēstījums bijis vienkāršs – “nevajag mainīt vienu impēriju pret citu”, apgalvojot, ka Eiropas Savienība ir koloniāla vara, kas vēlas “izmantot Moldovu”. Šādu vēstījumu mērķis bija mazināt uzticību valdībai un ietekmēt vēlētāju izvēli.
Siritanu uzsver, ka dezinformācija galvenokārt izplatās caur sociālajiem medijiem – Instagram, TikTok, Facebook, Telegram un WhatsApp. Atšķirībā no tradicionālajiem medijiem, piemēram, televīzijas un radio, kur saturs tiek regulēts, sociālajos tīklos tas notiek nekontrolēti, un sabiedrība kļūst daudz neaizsargātāka.
Savukārt Petru Makovejs norāda, ka dezinformācijas izplatībā nozīmīga loma ir arī baznīcu sistēmai. Viena no Moldovas pareizticīgo baznīcām ir pakļauta Maskavas patriarhātam, un tieši no turienes nākot viltus naratīvi pret Eiropas Savienību un NATO. Galvenie vēstījumi apgalvo, ka Moldova tiek “gatavota karam”, ka Eiropas Savienība “atņems Moldovas zemi” un “aizliegs tradīcijas”. Šādu vēstījumu komplekts ir klasisks Krievijas propagandas instruments, kas tiek izmantots arī citās valstīs.
Saskaņā ar organizācijas Watchdog jaunākajām analīzēm, salīdzinot ar pirmsvēlēšanu periodu, dezinformācijas un viltus ziņu izplatība Moldovas informācijas telpā ir ievērojami samazinājusies. Monitorings liecina, ka koordinētās kampaņas, īpaši tās, kas saistītas ar ārvalstu ietekmes tīkliem un politiski motivētiem dalībniekiem, zaudējušas daļu savas redzamības. Daudzas tīmekļa vietnes un kanāli, kas iepriekš izplatīja nepatiesus naratīvus, ir deaktivizēti, tādējādi samazinot maldinoša satura apriti. Lai gan atsevišķi gadījumi joprojām pastāv, kopējā mediju vide kļuvusi pārredzamāka un mazāk piesātināta ar manipulējošu informāciju.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
