Radio SWH raidījumu cikla “Ziņu detektīvs” jaunākajā epizodē Agnese Vasermane pievēršas plaša mēroga starptautiskam pētījumam, kas skaidri izgaismo problēmu, par kuru pēdējā laikā runā arvien vairāk – mākslīgā intelekta rīki, ko miljoni izmanto ikdienas ziņu iegūšanai, sistemātiski sagroza informāciju.
Kad atveram pārlūkprogrammu vai uzdodam jautājumus kādam no MI sarunrīkiem, liela daļa sabiedrības to dara ar līdzīgu nolūku kā meklējot Google – lai ātri iegūtu atbildes. Taču Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) koordinētais un BBC vadītais pētījums atklāj satraucošu tendenci: MI tērzēšanas rīki ChatGPT, Gemini, Copilot un Perplexity ziņas atspoguļo neatbilstoši aptuveni 45% gadījumu.
Pētījumā piedalījās 22 mediji no 18 valstīm, strādājot 14 valodās un analizējot vairāk nekā 3000 MI atbilžu. Rezultātos identificētas vairākas sistemātiskas problēmas, kas nav atkarīgas ne no valodas, ne reģiona, ne konkrētās platformas.
Galvenie secinājumi
- 45% MI atbilžu saturēja vismaz vienu būtisku problēmu.
- 31% gadījumu trūka avotu vai tie bija nepareizi, maldinoši.
- 20% atbilžu bija nopietnas precizitātes kļūdas – tai skaitā izdomāti fakti un novecojusi informācija.
- Gemini uzrādīja vissliktāko sniegumu – nozīmīgas problēmas atrastas 76% atbilžu, galvenokārt avotu nenorādīšanas dēļ.
Kā piemēru pētnieki min norādes par Vācijas politiku. MI sarunrīki joprojām apgalvoja, ka kanclers ir Olafs Šolcs, lai gan amatu jau vairāk nekā mēnesi ieņēma Frīdrihs Mercs. Tāpat par NATO ģenerālsekretāru turpināts dēvēt Jensu Stoltenbergu, lai gan šo amatu jau ieņēma Marks Rite.
Kāpēc tas ir bīstami?
EBU mediju direktors un ģenerāldirektora vietnieks Žans Filips De Tenders (Jean Philip De Tender) brīdina:
“Pētījums nepārprotami parāda, ka mākslīgā intelekta sarunrīku trūkumi ir sistemātiski un sniedzas pāri valstu robežām un valodām, un mēs uzskatām, ka tas apdraud sabiedrības uzticēšanos. Ja cilvēki nezina, kam ticēt, viņi beigās netic nekam, un tas var atturēt no līdzdalības demokrātijā.”
Savukārt BBC ģeneratīvā MI programmas direktors Pīters Arčers (Peter Archer) uzsver:
“Mēs esam sajūsmināti par mākslīgā intelekta iespējām, taču cilvēkiem jāspēj uzticēties tam, ko viņi lasa, skatās un redz. Neraugoties uz zināmiem uzlabojumiem, ir skaidrs, ka ar šiem asistentiem joprojām ir būtiskas problēmas. Mēs vēlamies, lai šie rīki būtu veiksmīgi, un esam gatavi sadarboties ar mākslīgā intelekta uzņēmumiem.”
Kas tiek vainots, kad MI kļūdās?
BBC–Ipsos aptauja atklāj, kā sabiedrība sadala atbildību, ja MI čatbots atspoguļo neprecīzu vai sagrozītu informāciju:
- 36% – vainīgi mākslīgā intelekta uzņēmumi
- 31% – regulatori
- 23% – ziņu mediji
Secinājums ir nepārprotams – MI kļūdas sabiedrībai nav abstrakts tehnisks jautājums, bet gan tiešs risks uzticībai medijiem, faktoloģijai un demokrātiskajiem procesiem.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
