“Vērtību skalā ģimene tiešām ir pašā augšā,” par savu ģimeni un vērtībām raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” stāsta basketbolists Francis Lācis. Tāpat sportists atminas bērnības gaitas, kad spēlē iemetis tikai divus punktus, taču centies un vēlāk guvis panākumus, kā arī to, ka viņa tētis komponists Kārlis Lācis sākumā nemaz “nav bijis starā” par dēla basketbola spēlēšanu.
Basketbolists atklāj, ka Lāču ģimenē interesējas viens par otra nodarbošanām, piemēram, dodas uz tēta komponētajām izrādēm: “Tādā ziņā man milzīgs paldies jāsaka savai ģimenei, cik viņi ir atbalstoši un, ka es esmu audzināts, ka vērtību skalā ģimene tiešām ir pašā augšā un ka visi tiešām lepojas viens par otru, interesējas un vienmēr ir blakus – neatkarīgi no rezultātiem vai jebkādām dzīves situācijām.”
Iepriekš Lācis kādā intervijā izteicies, ka viņa tētis komponists Kārlis Lācis bērnībā “nav bijis starā” par dēla basketbola spēlēšanu, kurš “tuntuļojis” pa laukuma aizmuguri.
“Līdz kādiem 14, 15 gadiem es biju priecīgs pats, ja es divus punktus iemetu spēlē,” atzīst basketbolists, “Tētim bija kauns, ka es tur kaut kur… Es domāju, ka viņš arī nedomāja, ka tas basketbols būs kaut kas nopietns man dzīvē tajā laikā, jo, nu, nebija tie rezultāti tik labi, lai būtu kaut kāds pamats par to domāt.”
Sportists savā ziņā piekrīt raidījuma vadītāja Paula Timrota teiktajam, ka pieredzējuši treneri vairāk izvēlas tos bērnus, kas ir centīgi un strādīgi, nevis tos, kuriem pašiem uzreiz viss izdodas.
“Ļoti bieži tie, kas ir riktīgi baigie talanti, tie beigās lielo basketbolu nekad vairs nespēlē, jo, nu, es nezinu, vai apnīk, bet sāk parādīties citas intereses – viņi domā, ka tas basketbols viņiem tāpat sanāk visu laiku. Man vienkārši pašam baigi patika basketbols, joprojām ļoti patīk basketbols vispār kā tāds, arī ne tikai profesionālā ziņā,” rezumē Lācis.
Vairāk klausies raidījuma “Ar dziesmu par dzīvi” ierakstā:
