Sacensībās Rubē, Francijā, Valters Kreišs labojis gandrīz 40 gadus vecu Latvijas rekordu kārtslēkšanā. Raidījumā “Vakara sporta stunda” kārtslēcējs pēc lielā sasnieguma atklāj, vai jau iepriekš, treniņos, paspējis labot rekordu: “Diez ko bieži nesanāk tik augstu likt augstumus un man nav pat arī jēga – vairāk tur skatās pēc tehnikas.”
“Es nedomāju, ka tas notiks tik ļoti ātri, proti, ka Aleksandra Obižajeva Latvijas rekords kārtslēkšanā – 5,80 turējās kopš 1987. gada vasaras, un tagad 5,82 – tik augstu pacelta Latvijas rekorda latiņa – to izdarīja Valters Kreišs,” teic raidījuma vadītājs Anatolijs Kreipāns. “Es biju jau gatavs jebkurās sacensībās uzlēkt to augstumu. Līdz šim nesanāca, bet aizvakar beidzot izdevās,” nosaka Kreišs.
Savukārt Edgars Barbaks vaicā sportistam, cik reizes treniņos Kreišs labojis Latvijas rekordu. “Mēs treniņos lecam, nevis ar latiņām, bet ar gumijām, lai nav pēc katra lēciena jāliek. Diez ko bieži nesanāk tik augstu likt augstumus un man nav pat arī jēga – vairāk tur skatās pēc tehnikas, visiem elementiem, kā tur izpilda visu, bet ir šad tad sanācis likt arī diezgan augstu –5,80, pat 5,90,” stāsta kārtslēcējs.
“Citreiz treniņos ir tā, ka kaut kas pat tik ļoti nojūk no tiem elementiem, kurus pat cenšas uzlabot, bet citreiz nojūk, un tad ir jālabo pa jaunu tas viss un neizdodas uzlēkt pat 5,60 – tīri pārlēkt, bet citreiz treniņos viss tik labi iet, ka sanāk pat tos 5,80, bet tīri tā, man šķiet, nebiju nekad lēcis pāri, arī treniņos – 5,80,” turpina Kreišs.
Tomēr – cik lēcieni sanāk treniņā? “Tas ir ļoti atkarīgs no tā, vai treniņos lec no garā ieskrējiena, kuru ņem sacensībās, vai arī no tā saucamā īsā treniņa ieskrējiena, kur vairāk labo tehniskos elementus pašā lēcienā. Ja visu treniņu lec no īsā ieskrējiena, tad, protams, ir daudz vairāk – līdz pat 30, 40, 50 lēcieniem šajos pēdējos divos gados, bet no garā ieskrējiena parasti ir kaut kādi 10 līdz maksimums 20,” atklāj sportists.
