“Tu atdod visu,” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” par sportistu upuriem ceļā uz sasniegumiem teic paralimpiete, profesionāla sportiste, paraolimpisko spēļu čempione un pasaules rekorda īpašniece Diāna Krūmiņa. Tāpat sportiste līdzjutējiem iesaka būt saprotošākiem, ņemot vērā, ka sports ir nežēlīgs, un tajā ir ne tikai skaistas uzvaras, bet arī zaudējumi.
“Treniņu ziņā tu upurē savu ģimeni – tu tiecies ar viņiem maz, tu upurē savus draugus – viņi vispār pazūd, jo neizprot darba specifiku. Nerunāsim jau par ēšanu, par to disciplīnu, ka ir jāēd pareizi, lai tu arī saniegtu mērķus, bet arī tas, ka cilvēki neredz, kam mēs ejam cauri. Es esmu pat treniņos raudājusi un neesmu gribējusi vairs darīt, bet tas ir tas darbs. Tas ir jebkura cilvēka profesijā – var būt kritieni un kāpumi,” stāsta paralimpiete.
Viņa turpina: “Ir fantastiski, kad tu atbrauc ar medaļu, bet, es arī domāju, ja es atbrauktu bez medaļas, tad gan es dabūtu pa koko, jo cilvēki no manis tiešām gaida. Viņi ir pieraduši, ka es no katrām sacensībām atbraucu ar medaļu, un tāpēc arī šīs šķēpmešanas sacensības man gāja ļoti, ļoti smagi, jo es teicu, ka man ir atbildības sajūta pret Latvijas tautu. Kā jau es arī Tokijā apsolīju, ka skanēs Latvijas himna, – es to izdarīju!”
Saprotams, ka, dodot solījumus, tā ir liela atbildība. Vai patiesi līdzjutēji ir tik kritiski un prasīgi, ka ir gatavi “norakt”, ja neveicas? “Es domāju, ka, jā,” nosaka Krūmiņa, “Ja mēs paskatāmies ne tikai uz mūsu sporta veidu, bet arī uz visiem basketbolistiem, hokejistiem un visiem citiem. Pieņemsim, tie paši hokejisti izcīnīja trešo vietu. Kas notika nākamajās sacensībās? Nekas spīdošs. Un tad viņi ir slikti – viņi vairs nemāk spēlēt.”
Sportiste norāda, ka ne visi līdzjutēji tādi ir, taču daudzi neizprot, cik nežēlīgs ir sports: “Tajā tu zaudē, uzvari. Tu vari uzvarēt visu laiku, bet tu arī kādreiz zaudēsi. … Tikai pēc sportista karjeras beigām, mēs sapratīsim, ko mēs esam ziedojuši, – mums būs arī veselību problēmas un tā tālāk, bet par to nesūdzēsimies, jo mēs to darām labprātīgi.”
Līdzjutējiem nevajadzētu uzreiz norakstīt sportistus, uzskata paralimpiete: “Nevajag mūs uzreiz norakstīt – mēs neko nevaram. Mēs visi esam sportisti un, protams, mums sāp zaudējumi, bet tikai tā mēs varam augt un varbūt nākamajās sacensībās izcīnīt šīs uzvaras, ko latvieši tik ļoti gaida.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
