Ceļš uz olimpiskajām spēlēm nekad nav vienāds visiem. Vienam tas ir ilgi gaidīts pirmais starts, citam – pieredzes pārbaudījums jaunā lomā. Raidījumā “Kā dzīvot tālāk?” par šo robežšķirtni atklāti stāsta Latvijas bobslejisti Mairis Kļava un Edgars Nemme, kuri abi ir ceļā uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Milānā-Kortīnā, taču katrs ar savu lomu un pieredzi.
“Man ir debija, man ir svarīga debija,” uzsver Kļava. Apziņa par to, ka olimpiskais starts kļūst par realitāti, atnākusi pakāpeniski. “Vakar es sapratu, ka tas notiks, jo mums tas tika paziņots oficiāli,” viņš piebilst. Līdz ar prieku nāk arī atbildība – katrs brauciens trasē prasa maksimālu koncentrēšanos un spēju savaldīt emocijas.
Bobsleja realitāte ir nežēlīga, un to Kļava neslēpj. Kritieni nav tikai skaitļi protokolos. “Neviens nepriecājas, ka kāds nokrīt trasē, jo tu nekad nezini, kas var notikt,” viņš uzsver. Šādos brīžos izšķiroša kļūst spēja apstāties pašam sevī. “Tev vajag izelpot un noticēt – viss būs labi,” iedrošina bobslejists.
Savukārt pieredzes pusē stāv Nemme, kuram olimpiskā vide nav sveša. “Jā, tās man būs otrās olimpiskās spēles,” viņš saka, tomēr uzsver – arī rezervista statuss nav pasīva gaidīšana. Bobslejā komanda ir kā smalks mehānisms, kur katra detaļa ietekmē kopējo sniegumu. “Ja viens izkrīt ārā, tad viss mehānisms var sabrukt,” atgādina Nemme, skaidri iezīmējot savstarpējo saikni visā komandā.
Atlases procesā kompromisu nav. “Tas viss sākas ar estakādi, ar tiem testiem. Ja tu esi lēns, tevi neliks aizmugurē,” turpina Nemme, runājot par fiziskās gatavības nozīmi: “Ja tu esi lēns, tevi vispār nemaz neņems.” Konkurence ir skarba, un vietu olimpiskajā ekipāžā nosaka nevis vārds, bet sekundes simtdaļas.
“Pekinas olimpiādē bija tā, ka mēs bijām pieci sportisti aizbraukuši,” atceras Nemme. Tieši šādos apstākļos kļūst skaidrs, cik svarīga ir saliedētība un savstarpēja uzticēšanās. Trasē viss notiek zibensātrumā, un pieredze ļauj nojaust robežu starp veiksmīgu braucienu un risku. “Ja tu jūti, ka ir labs brauciens, tad ir labs brauciens, bet tad tu jūti, ka tūlīt būs kritiens,” viņš rezumē.
