Latvijas basketbola izlase olimpisko spēļu kvalifikācijā nespēja uzvarēt Brazīlijas izlasi, tāpēc uz Parīzi nedosies. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” basketbola kluba “Rīgas zeļļi” prezidents un sporta menedžeris Edgars Buļs atskatās uz latviešu zaudējumu. “Kā haizivis – sajuta asiņu garšu un iekodās mūsos,” brazīļu pārākumu raksturo Buļs.
“Nebija mūsu nedēļa,” viņš turpina, “Manuprāt, slikts “taimings” jeb laiks, kad notika šī basketbola kvalifikācija – noguruši bija visi, nebija paspējuši atjaunoties pēc sezonas. Rolandam Šmitam sezona beidzās pāris nedēļas iepriekš, Rodionam Kurucam Spānijas finālā izdevās iekļūt, super sasniegums klubam, bet pats Rodions bija mazliet nokauts. Luka Banki pats atzinās, ka viņam aiz muguras ir 82 spēļu sezona.”
Buļs atminas arī apkārtējo sajūtas, ka tieši izlases galvenais treneris Banki bijis sagurušāks, niķīgāks un nav bijis tāds fokuss, salīdzinot ar pagājušo gadu pasaules kausā. “Treneri no tāda viedokļa varam saprast, ka bija saguris, bet kuru gan tas interesē? Latvijas basketbola līdzjutējiem, mums jau gribējās rezultātu, bet es satiku Luku Banki vienā vietā, un es piegāju viņam klāt un teicu: “Trener, šī nedēļa neizdevās, bet galvu augšā! Jūs pats esat padarījis lielisku darbu Latvijas basketbolā, jūs būsiet vajadzīgs mums stiprs pēc gada.” Jāturpina Lukam strādāt, bet skaidrs, ka šo nedēļu arī viņš nevar ierakstīt sev plusā.”
Šajā olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Buļs novērojis, ka galvenais treneris daudz diskutējis ar tiesnešiem. “Es nebiju redzējis viņu runājam ar “soģiem” iepriekšējos trīs gadus,” viņš teic, “Tiesāšana nebija izcila, bet tās vienmēr ir zaudētāja atrunas. Man nepatika arī šī retorika Latvijas izlases līderu izpausmēs. Iepriekšējos gados mēs bijām piezemēti, vienoti, bet, nu, acīmredzot jutām, ka kaut kas nav komandā iekšienē – esam saguruši, neesam līdz galam gatavi.”
Tāpat komandā pietrūcis gan Kristaps Porziņģis, gan Andrejs Gražulis, uzskata Buļs: “Es domāju, ka juta visi, ka kaut kas līdz galam nav. Un Brazīlija arī kā haizivis, sajuzdami mūsu asiņu garšu, – viņi nospēlēja labāko spēli pēdējos piecos, desmit gados. Šis modelis – visi tālmetieni grozā. Kā haizivis – sajuta asiņu garšu un iekodās mūsos.”
