Raidījumā “Vakara sporta stunda” viesojas Latvijas šorttrekists Roberts Krūzbergs – sportists, kurš pēdējos gados vairākkārt pārrakstījis Latvijas šorttreka vēsturi. Viņa kontā ir uzvara Pasaules kausa posmā un bronzas medaļa olimpiskajās spēlēs, taču sarunā sportists stāsta ne tikai par panākumiem, bet arī par garo ceļu līdz tiem, riskantiem lēmumiem karjerā un šorttreka nākotni Latvijā.
Krūzbergs atceras, ka šorttreks viņa dzīvē ienācis salīdzinoši dabiski – lielu lomu nospēlēja ģimene un vide Ventspilī, kur šis sporta veids jau bija pamanāms. Tomēr ceļš līdz elitei prasījis gadiem ilgu darbu un neatlaidību. “Es domāju, ka es arī biju viens no tiem piemēriem, kas uz šo mērķi tiecās jau deviņpadsmit gadus,” saka Krūzbergs, uzsverot, ka sportā izšķiroša nozīme ir komandai un cilvēkiem, kas notic sportista potenciālam.
Bērnībā ceļš uz treniņiem nav bijis vienkāršs – viņam ar brāli bieži nācies ar velosipēdu doties uz skolu un treniņiem neatkarīgi no laikapstākļiem. Vēlāk karjerā nozīmīgu pavērsienu radīja iespēja trenēties ārpus Latvijas, un tieši šajā brīdī sportists pieņēmis vienu no riskantākajiem lēmumiem savā karjerā. “Es diezgan daudz noriskēju ar to, ka izvēlējos trenēties kopā ar poļiem, bet es domāju, ka tas risks bija pareizs,” stāsta Krūzbergs.
Olimpiskajās spēlēs šorttreks vienmēr nozīmē sīvu cīņu līdz pat finiša līnijai. Krūzbergs atminas, ka vienā no startiem starp pirmo un piekto vietu bijusi niecīga starpība: “No pirmās līdz piektajai vietai bija tikai 0,1 sekunde.” Sacensību laikā nācies pielāgot arī taktiku, jo pēc pirmā skrējiena viņš guva savainojumu, kas lika mainīt ierasto pieeju distancei. “Es katrā slidojumā gāju uz visiem 110 procentiem,” piebilst sportists.
Šāda pieeja īpaši raksturīga olimpiskajām spēlēm, kur sportisti bieži startē pat ar traumām. Krūzbergs neslēpj – šādos brīžos kompromisi nav iespējami. “Ja olimpiādē neriskēsi, tad kur vēl riskēt?” viņš retoriski vaicā, skaidrojot, ka tieši lielākajās sacensībās sportisti ir gatavi pārkāpt savām robežām.
Runājot par šortreku Latvijā, sportists uzskata, ka viņa panākumi varētu palīdzēt pievērst lielāku uzmanību šim sporta veidam. Krūzbergs uzsver, ka šobrīd ir labs brīdis domāt par nopietnāku infrastruktūru. “Kad tad vēl, ja ne tagad?” viņš saka, runājot par iespēju attīstīt šorttreku valstī.
Sportists arī cer, ka šorttreks kļūs populārāks, ja sacensības biežāk nonāks televīzijā. Šis sporta veids ir ātrs, neprognozējams un emocionāls – tajā viss var izšķirties pēdējā līkumā. “Tu nekad nevari paredzēt, kas notiks,” saka Krūzbergs. Pēc panākumiem pieaugusi arī sabiedrības interese – sportista telefons burtiski pārpildīts ar apsveikumiem un sadarbības piedāvājumiem.
