Kalnu slēpošanā ceļš līdz rezultātam reti ir taisns un paredzams. Tas prasa ne tikai fizisku gatavību, bet arī pilnīgu dzīvesveida maiņu – ikdienu, kas pakārtota trasēm, sacensībām un ilgtermiņa mērķiem. Raidījumā “Kā dzīvot tālāk?” par šo ceļu stāsta Lelde Gasūna – divkārtējā olimpiete un šobrīd Latvijas junioru izlases trenere, kura uz sportu raugās gan ar sportistes, gan ar pedagoga pieredzi.
“Šobrīd Itālija ir kā mājas, un tā vieta ir tieši kā mājas. Līdz ar to, man liekas, tā sajūta, ka tu esi kā mājās, ir pilnīgi cita,” saka Gasūna, raksturojot vidi, kurā norit ikdienas treniņi. Pazīstama trase, kalni un ritms palīdz sportistiem justies drošāk, īpaši brīžos, kad sacensību spriedze pieaug. Vide, viņasprāt, nav tikai fons – tā ir daļa no rezultāta.
Pārejot no sportistes lomas uz treneres darbu, Gasūna īpaši uzsver attīstību, kas šobrīd redzama jaunajā paaudzē. “Ir ļoti būtisks progress redzams tieši šajā sezonā,” viņa norāda. Šie rezultāti nav nejauši – tie balstīti strukturētā darbā un iespējās, kādas iepriekš nebija pašsaprotamas. “Agrāk, tad, kad mēs bijām izlasē, mums nebija tik lielas iespējas, tik ļoti piepildītu plānu izpildīt,” viņa atzīst, salīdzinot paaudzes.
Sarunā īpaša vieta atvēlēta arī ģimenes lomai. Kalnu slēpošana prasa ne tikai talantu, bet arī ilgstošu atbalstu un klātbūtni ikdienā. “Kalnu slēpošana – tai jābūt asinīs,” saka Gasūna, uzsverot, ka bez iekšējas motivācijas un apkārtējo iesaistes augstākos mērķus sasniegt ir gandrīz neiespējami: “Tā ir tava ikdiena, ko tu dari katru dienu, un tad tur tiešām viss tam ir pakārtots.”
Atskatoties uz savu olimpisko pieredzi, olimpiete uzsver, ka spēles atmiņā paliek ne tikai rezultātu dēļ. “Man, protams, ir ļoti foršas atmiņas no olimpiskajām spēlēm,” viņa saka, runājot par kopības sajūtu un iespēju būt daļai no lielā sporta notikuma. “Tā sajūta tiešām bija ļoti forša,” piebilst sportiste, atceroties gan sacensības, gan iespēju satikt citu sporta veidu pārstāvjus.
Runājot par kalnu slēpotājiem Milānas-Kortīnas spēlēs, Gasūna saglabā piesardzīgu optimismu. “Es esmu pārliecināta, ka mums noteikti būs top desmit,” viņa saka, vienlaikus uzsverot, ka kalnu slēpošanā izšķiroša ir ne tikai meistarība, bet arī konkrētās dienas apstākļi. Augstākajā līmenī robeža starp izcilu rezultātu un neveiksmi bieži ir ļoti trausla.
Noslēgumā Gasūna īpaši akcentē mentālo sagatavotību, kas bieži vien izrādās izšķiroša: “Man liekas, tas ir pats svarīgākais.” Pat ar labu fizisko formu un tehniku rezultāts var izpalikt, ja sportists nespēj tikt galā ar spriedzi. “Ja tev tās nav, tad tas ļoti būtiski ietekmē visu šo pamata rezultātu,” rezumē trenere. Spēja savaldīt sevi un uzticēties procesam, Gasūnas skatījumā, nosaka, cik tālu sportists spēj aizslēpot – gan trasē, gan savā karjerā.
