Kā menedžeriem norit komunikācija ar klubiem, kā norit pats izlases veidošanas process un kāpēc hokejisti tā uz to raujas, raidījumā “Vakara sporta stunda” stāsta Latvijas hokeja izlases ģenerālmenedžeris Rūdolfs Kalvītis. “Visiem patīk spēlēt pie uzvarētājiem, visi grib to izlases sajūtu, jo izlase tomēr ir kaut kas cits nekā klubs,” teic Kalvītis.
Anatolijs Kreipāns vaicā, kā norit process komunikācijā ar klubiem. “Pirmkārt, jau viss sākas ar pašu spēlētāju. Mans uzdevums – noskaidrot, kā spēlētājs jūtas, vai viņš viņš ir gatavs braukt uz izlasi, vai viņam nav kaut kādas traumas. Tiklīdz ir skaidrs, ka spēlētājs ir gatavs pārstāvēt Latvijas izlasi, ko pārsvarā viņi ir visi gatavi darīt un vēlas darīt, tad mana komunikācija turpmāk ir ar pašiem menedžeriem,” stāsta izlases ģenerālmenedžeris.
Viņa komunikācija pārsvarā norit ar klubu ģenerālmenedžeru asistentiem. “Tad man ir jāsāk šī komunikācija – jāaizsūta oficiāla vēstule, kurā jāiekļauj Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF – aut.), kas ir tāds likums šobrīd IIHF. Kad mēs izsūtām izsaukumus uz izlasi, tad jāiekļauj arī IIHF cilvēks, lai apdrošināšanas sistēma strādātu, jo IIHF (starptautiskā federācija) apdrošina NHL, AHL spēlētājus,” paskaidro Kalvītis.
“Tāpēc tas notiek pārsvarā caur e-pastu, bet, ja kāds menedžeris grib zināt vairāk mūsu plānu par attiecīgo spēlētāju, tad mēs arī zvanām. Ja viņus vajag pārliecināt, pārliecinām, bet lielākoties menedžeri – ļoti atvērti pasaules čempionātam, īsti neviens nav nekad teicis nē,” viņš turpina. Tomēr, kāpēc uz Latvijas izlasi hokejisti tā raujas un ir tik motivēti, pat ja traumēti?
“Es uzskatu, ka arī latiņa ir pacelta kopš bronzas medaļas. Kopš Harija Vītoliņa ienākšanas tā uzvaras, zaudējuma bilance ir pozitīvā vērtējumā – mums vairāk uzvaras nekā zaudējumi gan pārbaudes spēlēs, gan pasaules čempionātos,” norāda Kalvītis, “Visiem patīk spēlēt pie uzvarētājiem, visi grib to izlases sajūtu, jo izlase tomēr ir kaut kas cits nekā klubs.
Latviešu puikas sanāk kopā, spēlē un runā latviešu valodā, spēlē kopā par mūsu valsti – tas ir gods te atrasties. Tāpēc šogad vēl motivācija, – protams, papildus arī olimpiskās spēles ir nākamsezon, un visi, kas būs tagad, dos iespēju sevi parādīt priekš olimpiādes, un tas arī nav mazs novērtējums, tas ir būtiski, tāpēc ir liels prieks, ka spēlētāji raujas.”
