Latvijas hokeja izlase piektdien izcīnīja otro uzvaru 2026.gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā – ar 5:1 tika pārspēta Ukrainas valstsvienība. Trīs rezultatīvas piespēles Uvja Balinska kontā, savukārt Miks Indrašis un Rihards Bukarts izcēlās ar gūtiem vārtiem un rezultatīvu piespēli.
Latvijas izlases uzbrucējs Rihards Bukarts pēc mača uzteica pretiniekus, kuri pārdzīvo ļoti grūtus laikus. Viņš uzvēra, ka ukraiņi rādīja raksturu un ir ļoti tehniska komanda, turklāt spēles sākumā pretiniekiem bija pāris ļoti labi momenti, lai gūtu vārtus, tad, iespējams, spēle būtu iegriezusies pilnīgi savādāk. Tajā pašā laikā, Bukarta vērtējumā Latvijas izlases spēlētāji bija noskaņojušies mačam par simt procentiem, taču “hokeja un jebkura cita komandu sporta veida sastāvdaļa ir kļūdas, tās gadās visiem. Tāpēc tā ir komandas spēle, ir komandas biedri, kas tevi izglābj, izvelk tādā brīdī.”
Atsaucot atmiņā savu vārtu guvumu, uzbrucējs veltīja uzslavas Uvim Balinskim, kurš atdeva labu piespēli, un tad jau izgājienā vienam pret vārtsargu viņam izdevās raidīt ripu vārtos.
“Šajā turnīrā esam izpildījuši pirmos divus soļus, ir palicis viens uzdevums. Mēs zinājām, ka tā būs šī mazā turnīra galvenā misija. Mums ir laiks atjaunoties, jo ledus kvalitāte ir ļoti slikta, ārā ir ļoti karsts laiks, un tas ir kā spēlēt pa kartupeļu putru. Tas rada daudz mikrotraumas, tāpēc ir nedaudz jāatpūšas, jāatjaunojas. 1.septembrī nebūs zinību diena, bet lielais hokejs,” uzsvēra Bukarts.
Viņš arī piebilda, ka tik īsā turnīrā ir nepieciešama pieredze, jo nav laika neko testēt – “mazie turnīri ir sprints, Pasaules čempionāts ir maratons”. Savukārt vaicāts par to, ko jāņem vērā no pirmajam divām spēlēm uz izšķirošo maču pret Franciju, Bukarts norādīja, ka jāuzlabo ripas kontrole vidējā zonā un vienkāršāk jāspēlē aizsardzībā, ”bet mums jāspēlē mūsu hokejs kā pēdējās divās spēlēs, un viss būs kārtībā!”
Līdzīgi kā citi Latvijas izlases spēlētāji un treneri arī Bukarts veltīja uzslavas līdzjutējiem, uzsverot, ka viņi ir komandas septītais spēlētājs. “Jūs nevarat iedomāties, cik grūti ir spēlēt tukšu tribīņu priekšā. Šeit iznāc kaut nedaudz fiziski saguris, tas ir pilnīgi cits dzinulis. Šie cilvēki iedod tev adrenalīnu un dzen tevi uz priekšu.”