Pēc aizvadīta fantastiska Latvijas posma pasaules rallija čempionātā tā direktors Raimonds Strokšs uzdod loģisku jautājumu – ko tālāk? Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viņš atklāj savus nākamos soļus, ko vēlas spert personīgi, kas saistīti ar (burtiski) augstu virsotņu sasniegšanu, un tās lietas, ko pašam iemācījusi kāpšana kalnos.
“Es gribu atkal uzkāpt kalnā,” raidījuma vadītājam Paulam Timrotam atzīst Strokšs, kuram plānā uzkāpt Dienvidamerikas augstākajā virsotnē, “es gribu to – ļoti ilgi gaidu.” Rallija posms noslēdzies, taču ar to saistītās lietas vēl turpināsies līdz pat oktobrim. “Nogludināt, visu izdarīt, samaksāt rēķinus un tad uzdot to jautājumu ne tikai sev, savai komandai, bet visiem, tai skaitā Latvijas valdībai, pilsētām – ko mēs gribam tālāk?
Mēs gribam to visu atkārtot vai mums pietiek ar to vienu reizīti? Šodien un šobrīd man ir ļoti grūti to pateikt, jo ir tāda interesanta sajūta, ka tas WRC bija tas mans Everests un manas komandas Everests. Ir uzkāpts, nu, un tad ļoti labs jautājums – ko tālāk?” viņš aizdomājas. Savukārt paša personīgais mērķis – kalnā kāpšana – ir ļoti gaidīts, taču arī tam ir gana daudz jāgatavojas.
“Tas brīdis, kad tu to ieņem galvā un sāc gatavoties, diezgan jāmāk izbaudīt. Tieši tāpat, kā organizēt sacensības, tajās dienās jau faktiski mēs, organizatori, komanda, kad notiek sacensības, mēs jau neko neredzam, mēs cīnāmies tikai ar izaicinājumiem un problēmām. Tas tāpat kalnā – tad, kad tu esi pašā augšā, tur ir diezgan briesmīgi. Tev ir jāiemācās izbaudīt to procesu – tad, kad tu sāc gatavoties, no pirmā treniņa līdz tam brīdim, kad tu esi mājās un izpako somu, tev ir jāiemācās to izbaudīt,” norāda Strokšs.
Atklāsme par procesa izbaudīšanu viņam atnākusi kalnos Nepālā kopā ar lietuviešu draugu. “Tur man tā atziņa ļoti, ļoti atnāca, un kopš tās dienas es faktiski to izmantoju,” teic Strokšs, “Kalnā ir tā, ka tu vispār nedomā par to augšējo punktu, – tu domā par katru nākamo soli, tikai par to tu domā, tas ir viss, kam tur koncentrējies.” Šīs atziņas viņš izmanto arī savā darbā: “Tu koncentrējies, nevis tam tur – paniko, bet tu ej pa solim. To visu man iedeva kalns.”
