Raidījumā “Saka Rīga” par risinājumiem Olimpiskā centra nomas maksai, pilsētvides plakātiem krievu valodā, skolu sporta laukumiem, 11.novembra svētku pasākumiem un citiem aktuāliem jautājumiem Ainārs Rutkēvičs iztaujāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Edvardu Ratnieku .
Sāksim ar jautājumu par Olimpiskā centra nomas maksu. Beidzot ir rasts risinājums šai situācijai – vai varat pastāstīt, kāds tas būs?
Rīgas dome kopā ar Lielo pilsētu asociāciju jau iepriekš iebilda pret šādu Ministru kabineta noteikumu redakciju, kas nostādīja mūs tajā situācijā, kur tagad esam. Vakar Finanšu ministrija mums atsūtīja savu skaidrojumu, kuram vajadzētu derēt. Juridiskais kāzuss ir diezgan liels un mums jāpēta Eiropas komisijas lēmumi un tiesu prakse. Esam atraduši juridiski mazu, bet spēcīgu argumentu un tiek gatavoti dokumenti, lai domes sēdē varētu balsot tādā veidā, ka nebūtu šis cenu pieaugums un varētu atgriezties pie 1,5 % kadastrālās vērtības nomas maksai.
Vēl viena nesen skaļi izskanējusi ziņa bija par Rīgas Krievu teātra vides reklāmām ne valsts valodā. Teātra vadītāja Dana Bjorka izteicās, ka faktiski Rīgas dome traucē teātrim pildīt valsts deleģētos uzdevumus. Kā jūs šo skaidrotu?
Manuprāt, plakātiem pilsētvidē jābūt valsts valodā. Turklāt šie plakāti, ko krievu teātris sniedz uz saskaņošanu, ir ar pamatojumu, ka tas ir starptautiskajam tūrismam. Mēs esam saņēmuši ļoti labu atzinumu no Tieslietu ministrijas par to, ka likumi ir jāskatās ar laika garu, un šobrīd, kad pie esošajiem apstākļiem nav nekāda tūrisma no Krievijas – kādā sakarā mums vispār būtu vajadzība Rīgā likt plakātus krievu valodā? Un tas viss nav stāsts tikai par vienu krievu teātri, bet tas ir stāsts par visiem Rīgas plakātiem publiskajā pilsētvidē.
Valoda ir ļoti spēcīga lieta. Mums ir jāpastāv par mūsu valodu. Mums ir jālielās ar to, ka mums ir sava valsts, sava valoda un sava kultūra.
Nesen tika atklāti jauni sporta laukumi pie Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas un 47.vidusskolas, lai gan jau pagājuši 2 mēneši kopš mācību gada sākuma.
Gan vecāki, gan skolēni, gan pedagogi, gan apkaimju iedzīvotāji ir ļoti priecīgi, ka šīs lietas notiek un virzās uz priekšu. Mēs paskaitījām, ka divu gadu laikā būsim īstenojuši 8 projektus sporta laukumiem. Vēl ir tādi, kas sākti šogad un turpināsies nākamajā gadā. Mēs rūpējamies par to, lai pie skolām būtu sakopta vide un būtu sportiskās aktivitātes gan stundu laikā, gan arī pēc stundām, jo pēc stundām uz šiem laukumiem var iet apkaimju iedzīvotāji, rīdzinieki un nodarboties ar sportu, atpūsties un labi pavadīt savu laiku.
Pašmērķis nav pabeigt visu līdz mācību gada sākumam. Pašmērķis ir nodrošināt, lai mācību process būtu labāks.
Nākamnedēļ ir paredzēta diskusija ar uzņēmējiem, lai veicinātu izpratni par sociālo ekonomiku. Vai varat par šo pastāstīt sīkāk, kas zem tā slēpjas?
Sociālā uzņēmējdarbība ir ļoti aktuāla lieta. Piemēram, tas ir tad, kad tiek iesaistīti cilvēki, kam ir varbūt kādi kustību traucējumi vai varbūt vēl kādas lietas, kas ir vajadzīgas sociāliem mērķiem. Un šiem uzņēmējiem ir sava veida izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā. Varbūt ir nepieciešamas kādas telpas no pašvaldības, lai veicinātu šos labos darbus, varbūt ir nepieciešams vēl kāds atbalsts nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu veidā vai vispār i kaut kāds regulējums, par kuru jārunā tālāk ar Saeimu vai valdību, lai uzlabotu šo uzņēmējdarbību.
Tuvojas valsts svētki – Lāčplēša diena un Neatkarības diena. Kas ir plānots Rīgā šajos svētkos?
Svētku programma ir visai plaša, taču es vēlos izcelt tieši 11. novembri. Šogad jau otro gadu svinēsim 11. novembri Uzvaras parkā, kurš ir izveidots par godu tieši šim notikumam – Latvijas armijas uzvarai pār Bermontu.
Uzvaras parkā būs izvietota skatuve, uz kuras no 19:00 – 22:30 uzstāsies “Melo-M”, “Auļi” un “Tautumeitas”. Tāpat būs vesela koncertprogramma “Ieklausies dvēseļu putenī” kur piedalīsies Janis Šipkēvičs, Linda Leen, GoranGora, “Cosmos”, “Sudden Lights”, “Tautumeitas”, “Musiqq”, “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets. Būs strēlnieku dziesmas un tās būs veltītas strēlnieku nozīmes atdzimšanai.
Būs arī dažādi šovi, ekrānos rādīs iepriekš filmētu aktieru ierunātu brīvības cīnītāju stāstu, vīdžejs ar strēlnieku dziesmām fonā, kareivju fotogrāfijas ar gaismu spēlēm un dabas skatiem. Savukārt pirms šī koncerta 18 30 mēs svinīgi uzvilksim valsts karogu mastā Uzvaras parkā.
Protams, arī tradicionālā svecīšu degšana Krastmalā?
Svecītes, protams, varēs degt arī Uzvaras parkā. Kā pagājušajā gadā redzējām, īpašs uzaicinājums tautai nav nepieciešams un droši to var darīt arī šogad, ja ir tāda vēlme.
Vai apzināti ir izvēlēts līdzīgs scenārijs kā pagājušajā gadā – šo pasākumu atzīmēt tieši Uzvaras parkā?
Jā, jo tas ir Latvijas armijas Uzvaras parks. Mēs vēlamies, lai tiek nomazgāts tas laiks, kad Uzvaras parks nebija domāts Latvijas armijai, bet gan padomju laiki bija aizņēmušies šo parku sev. Mūsu vēlme ir atgriezt parkam šo vēsturisko jēgu cilvēku prātos.
Vairāk klausies raidījuma “Saka Rīga” ierakstā:
https://open.spotify.com/episode/3AO5uoFWqhT7M8d9M7Cc7y
