Saimniekošana mežā ir ne tikai koksnes resursu gūšana, bet arī vienlaicīgi dabas daudzveidības aizsargāšana. Raidījumā “Mežnīca” AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts un ornitologs Uģis Bergmanis stāsta par to, cik godprātīgi tiek ievēroti dabas liegumi, kā arī – vai aizsargājamo biotopu teritorijas Latvijā palielinās.
“Saimniekot mežā – tātad iegūt koksnes resursus un vienlaicīgi aizsargāt dabas daudzvedību – tas ir tāds vienots process, ko mēs dēvējam par mežu apsaimniekošanu,” norāda Bergmanis, piebilstot, ka katra dabas vērtība nenozīmē teritorijai krustu pāri, “Bieži vien tā arī ir, ka labākais sargāšanas veids ir nekā nedarīšana, bet tie veidi, kā mēs sargājam, arī ir ļoti dažādi.”
Vaicāts, vai liegumi tiek godprātīgi ievēroti, vides eksperts nosaka, ka ir ļoti dažādas situācijas: “Tā kā es strādāju “Latvijas valsts mežos”, tad es labāk varu spriest par “Latvijas valsts mežiem”. Privāto mežu īpašnieki – lai viņi paši vērtē savu darbību. Situācijas ir dažādas – cilvēki jau ir dažādi.”
Tomēr katrā vietā nav pielikta plāksnīte, ka tur ir dabas liegums. Arī nezinot, kādai sūnai var netīšām uzkāpt virsū. “Protams. Visvieglāk kaut ko sabojāt ir tieši nezināšanas dēļ,” viņš turpina. LVM ir skaidrs rīcības plāns, atrodot ko būtisku, tomēr arī privāto mežu īpašnieku vidū izpratne par dabas daudzveidu palielinās, stāsta Bergmanis: “Arī privāto mežu apsaimniekotāji arvien lielāku vērību pievērš dabas saglabāšanai.”
Uz jautājumu, vai Latvijā ir daudz lielāku vai mazāku dabas liegumu, vides eksperts nosaka, ka tas ir relatīvi, tomēr aizsargājamo biotopu teritoriju skaits, kas var būt gan meža, purva teritorijas, ūdeņi un pļavas, palielinās. Vides aizstāvji gan, visticamāk, gribētu, lai šādu aizsargājamo teritoriju būtu krietni vairāk.
“Gribētu, jā, bet jāsaprot, ka mēs tomēr nedzīvojam rezervātā – mēs dzīvojam vidē, kurā notiek arī saimnieciskā darbība, un bez saimnieciskas darbības mēs arī nebrauktu ar automašīnām un nedzīvotu siltos mājokļos. Jāmēģina kaut kā to balansu noturēt, kas, protams, ir ļoti sarežģīti un izaicinoši,” savās pārdomās dalās Bergmanis.
