Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” bijušais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, politologs, jurists un Latvijas prezidents no 2019. līdz 2023. gadam Egils Levits skaidro, kā pēdējo gadu laikā Latvija ir mainījusies ne tikai sevis apzināšanās sakarā, bet arī plašākā Eiropas drošības mērogā.
Vaicāts, kas šobrīd ir Latvijas vājās vietas, kas mums var radīt vislielāko apdraudējumu, Levits salīdzina šodienu ar 2011. gadu, sakot, ka “šodien iekšēji, politiski Latvija ir stiprāka nekā 2011. gadā, jo mēs saprotam, no kurienes nāk briesmas, mēs arī uz to attiecīgi reaģējam – mēs ieguldām savā aizsardzībā.”
Viņš turpina: “Es teiktu tā – mūsu pašu, latviešu, apziņa ir nostiprinājusies. Valstsgriba ir jēdziens, ko es lietoju, lai norādītu uz šo politisko dimensiju, kāpēc mums ir vajadzīga sava valsts. Šī apziņa, teiksim, pēc Latvijas valsts atjaunošanas nebija īpaši stipra, tādēļ bija nepieciešams arī ierakstīt mūsu Satversmē, kādēļ Latvijas valsts ir nepieciešama.”
Šodien mēs saprotam, kādēļ mums ir vajadzīga sava valsts, uzskata Levits, piebilstot, ka šobrīd Rietumvalstis ir apdraudētas no agresīvās Krievijas un Ķīnas: “Mēs jau esam NATO, mēs esam Rietumvalsts, mēs esam Eiropas Savienībā, un mēs apzināmies, kas mēs esam, vai labāk apzināmies, kas mēs esam un ko mēs gribam. Mēs savā veidā, to es varu droši teikt, rādām priekšzīmi vecajām NATO dalībvalstīm.”
Kādreizējais prezidents atminas 2022. gada pirmās nedēļas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad tika sasauktas dažādas NATO sanāksmes, arī samits. “Bija zināma dezorientācija no vecajām dalībvalstīm – kā tagad rīkoties, vai vispār Ukraina noturēsies,” viņš atminas. Tieši Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija bijušas tās dalībvalstis, kas labāk aptvērušas tā brīža realitāti.
“Šīs četras dalībvalstis bija tās, kuras, protams, sadarbojās savā starpā, bet kuras pilnīgi skaidri nodefinēja, uz kurieni NATO ir jāvirzās – uz palīdzību Ukrainai. Tas tika akceptēts. Tagad tā jau ir pieņemtā NATO politika, bet es domāju, ka tieši šis arī bija mūsu tāds vēsturiskais pienesusms Eiropas drošībai, – kā mēs palīdzējām noorientēt NATO, lai nodrošinātu Eiropā drošību, mieru,” norāda Levits.
