Pirms laika dominēja priekšstats, ka zīdainis būtu jāaprūpē gluži kā pēc grafika. Savukārt vecākā paaudze nereti jaunos vecākus aicina pārlieku neņemt mazuli rokās, lai neizlutinātu. Raidījumā “Pietura vecākiem” vecāku izglītības treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro, kāpēc ir tik svarīgi atsaukties mazuļa vajadzībām, sarunāties un sniegt pieskārienus pirmajā dzīves gadā.
“Rokās nav jāņem, klēpī nav jāņem, vienkārši jāskatās pulkstenī – tikko taimeris nosaka, ka trīs stundas pagājušas, atkal pienācis laiks barošanai,” par senākā grāmatā lasīto atminas Rubenis. “Vēl joprojām vecāka paaudze mudina vecākus neņemt bērnus uz rokām, neiet klāt viņiem uzreiz tad, kad viņi raud, lai tik neizlutinātu – citādāk dzīvos pa rokām,” pievienojas Oliņa.
Tomēr tieši mazuļa pirmais dzīves gads ir tas laiks, kad savam tikko piedzimušajam cilvēkam esam vajadzīgi visvairāk, viņa turpina: “Tas ir tas laiks, kad mums pēc iespējas ir nepieciešamība atsaukties bērna vajadzībām.” Mazulis nevar pierāpot pie ledusskapja pats, ne arī artikulēti izstāstīt, ka šobrīd viņam ir auksti, vēlas samīļoties, ka ir bailes no kaut kā vai tur bijis kāds skaļš troksnis, vai miegā nobijies, un tagad ir vajadzība pēc nomierināšanas.
“Viņi nekā citādāk nevar mums to pateikt. Viņi varbūt grib ar mums parotaļāties. Mazs zīdainītis jau uzreiz mūs vēro – mūsu seju, vēro, kādā veidā mēs uz viņu atsaucamies, cik mums ir labvēlīga sejas izteiksme, cik būtiski ir, ka mēs drusciņ tādā paaugstinātā, ne spiedzošā balsī, bet tādā drusku augstākā – “Vai, kas tad te mums pamodies?” Ka mēs burtiski no pirmās dienas ar viņu sarunājamies,” stāsta Oliņa.
Vēl svarīgu mazuļa vajadzību norāda arī Rubenis – cik nozīmīgs ir pieskāriens: “Atsevišķi to varētu saukt par ķermeņa inteliģenci vai ķermeņa gudrību, kur ir ļoti svarīgi arī sajust šos dažādos pieskārienus.” Jau no pirmās zīdaiņa dzīves minūtes āda-āda kontakts ar mammu ir absolūti nepieciešams, paskaidro Oliņa.
“Mēs īstenībā nevaram bez pieskārieniem izdzīvot. Tā ir mūsu nepieciešamība, mūsu fiziska vajadzība – šis te veselīgais pieskāriens – ādas glaudīšana, ka jūs glaudāt pleciņus, vēderiņu. Ja jūs pieskaraties, piemēram, bērnam pie vaidziņa, viņš pagriezīs galvu – šī te tauste bērnam jau ir diezgan labi attīstījusies, kamēr bērns ir mammai vēderā. Pēc tam mums ir jāturpina šo vajadzību “barot” – mēs principā palīdzam to pirmo gadu “nogatavoties”,” viņa paskaidro.
