Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” Rīgas Stradiņa universitātes lektors, ārpolitikas eksperts, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis skaidro, kā esam nonākuši līdz kodolieroču renesansei, šā brīža situāciju raksturojot: “Putins spēlē pokeru, kamēr Rietumi spēlē šahu.”
Kopš aukstā kara beigām līdz pat 2010., 2014. gadam kodolieroči bijusi tabu tēma, paskaidro Vargulis, kurš par šo jautājumu rakstījis arī savā doktora disertācijā: “Nebija tāda sajūta, ka kodolieroču konfrontācija vispār ir iespējama, ka mēs 21. gadsimtā par to runājam, bet kodolieroči ir ļoti nozīmīga daļa, it īpaši šobrīd tā dēvētajā atturēšanas politikā.”
Aukstā kara laikā pastāvējis uzstādījums, ko Mārgareta Tečere raksturojusi, – ņemot vērā, ka ir kodolieroči, dzīvojam visdrošākajā laikmetā, stāsta ārpolitikas eksperts: “Tajā laikā divas lielvaras, kurām ir kodolieroči, zinot, kādu apdraudējumu kodolieroči var radīt, tās neuzsāks tiešu konfliktu. Tieši tāpēc aukstais karš – neiesaistījās karstā, tiešā konfrontācijā vai konfliktā, vai karā.”
Tomēr kopš 2000. gadu sākuma Vladimiram Putinam ir citādāka pieeja – kodolieroči kā neatņemama daļa viņa militārajā doktrīnā. “2008., 2010. gadā militārajā doktrīnā, kas tika apstiprināta, kodolieroči jau parādījās un jau ar tādu agresīvāku retoriku Krievijas politikā. Tas tika uztverts vēl, tā teikt, ar skatu no malas, neuztverot kā lielu, eskalējošu vai apdraudošu elementu,” viņš paskaidro.
“Šobrīd lielākoties tā ir bijusi daļa no Putina retorikas, pirmkārt un galvenokārt, ar mērķi iebiedēt sabiedrības,” turpina Vargulis, “Krievijā ir šī politika – eskalēt, lai deeskalētu. Viņi eskalē ar kodolretoriku, saka, ka mēs taču varam pielietot – mēs esam attīstījuši jaunus spēkus, jaunu raķeti, kura var nest kodolgalviņu, un skatiet, rietumeiropieši un centrāleiropieši, ja jūs vēl kaut ko darīsiet – atbalstīsiet Ukrainu, atļausiet izmantot ieročus, mums taču ir kodolieroči!
Tātad raisīt šīs bažas, šīs bailes, lai sabiedrība arī izdarītu spiedienu uz politķiem – mums nevajag eskalēt ar Krieviju, un mēs to novērojam – tā ir klātesoša bažu, baiļu klātesamība gan Eiropā, gan arī ASV, it īpaši starp Trampa atbalstītājiem.” Kas, savukārt, ir nostrādājis pret abpusējo iznīcināšanu? Taktiskie kodolieroči, teic eksperts, “Arī šādu iespējamību mēs diemžēl nevaram izslēgt. Kā es vienmēr saku, Putins spēlē pokeru, kamēr Rietumi spēlē šahu.”
Vargulis norāda, ka līdz šim Putinam tas ir izdevies, taču līdz brīdim, kad esam aktīvi palīdzējuši Ukrainai: “Pokera terminoloģijā runājot, ar tādu blefa elementu – iet uz visu banku, sakot, šeit ir mani visi čipi, visa mana nauda, un te ir arī daļa kodolieroču, jūs taču arī negribat iet uz visu banku un spēlēt šādu spēli. Viņš mēģina iebiedēt. Tas, ko pozitīvā ziņā esam viņam likuši – mēs esam likuši atvērt kārtis.”
Dažāda veida atbalsts un atļaujas Ukrainai ir bijusi Putinam kaut kāda sarkanā līnija, taču nav sekojušas pretdarbības, uzskata ārpolitikas eksperts: “Tajā pašā laikā nevar izslēgt, lai atgūtu šo viņam pašam ticamību un atgūtu kredabilitāti, viņam turpmāk spēlējot, ka viņš zināmā mērā var būt spiests kaut kādā veidā eskalēt šo situāciju. Līdz ar to mēs pilnībā nevaram izslēgt to, ka vienā vai otrā veidā viņš kaut ko tādu pielieto.”