Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” kādreizējais aizsardzības ministrs, pašreizējais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis šķetina sarežģīto jautājumu par to, vai NATO šobrīd piedzīvo lielāko krīzi tās pastāvēšanas vēsturē, ņemot vērā šī brīža mainīgo drošības situāciju pasaulē.
Uz jautājumu, vai šī brīža drošības situācija būtu uzskatāma par lielāko krīzi, ar ko NATO ir saskārusies kopš alianses izveidošanas, Bergmanis norāda: “Skaidrs, ka šobrīd ir viens no lielākajiem izaicinājumiem NATO priekšā.” Piemēram, aukstā kara laiks bijis skaidri definēts, salīdzinot ar mūsdienu situāciju pasaulē, viņš piebilst.
“Es vēl tajā laikā pat nebiju dzimis. Cik es no vēstures faktiem (zinu – aut.), piemēram, 62. gads, kad bija Kubas krīze – tas arī bija pietiekoši liels izaicinājums, kur pasaule stāvēja uz kodolkara sliekšņa. Tad šobrīd arī mēs dzirdam šos draudus ar kodolieročiem, un tas tiešām ir milzīgs izaicinājums,” turpina Bergmanis. Viņš uzskata, ka jau vairāk nekā 20 gadus pasaule ir mainījusies un vairs netiek ievēroti likumi, par kuriem iepriekš valstis bija vienojušās.
“Dažas no valstīm ir izdomājušas vienkārši brutāli pārkāpt šo veidoto drošības sistēmu pasaulē. Līdz ar to tad tā situācija šobrīd ir pietiekoši liels izaicinājums, lai mēs varētu (to – aut.) pārvarēt. Skaidrs, ka ir noticis ļoti straujš NATO adaptācijas periods. Mēs esam pārveidojušies un turpinām pārveidoties, bet tas, protams, prasa laiku un arī cilvēku domāšanas maiņu, un arī attieksmi pret drošības jautājumiem,” paskaidro kādreizējais aizsardzības ministrs.
Viņaprāt, tieši attieksme pret drošības jautājumiem visgrūtāk šobrīd izpaužas Eiropā. “Mēs Eiropā esam pieraduši pie šīs miera situācijas ilgus gadus, un mums grūti ir iedomāties, un varbūt mēs šeit, Latvijā, dzīvojošie to ļoti labi saprotam un tāpēc arī veltam milzīgas pūles, lai šo situāciju, mūsu drošību, mainītu un uzlabotu, bet varbūt drusku tālāk, Eiropā, tur cilvēki vēl arvien nevar tā iedomāties, ka tiešām būtu jāatvēl pietiekoši daudz līdzekļu drošībai un aizsardzībai,” rezumē Bergmanis.
