Kas īsti ir mežs – vieta, kur pastaigāties, lasīt sēnes un ogas, vai tomēr kas daudz vairāk? Raidījumā “Mežnīca” Latvijas Nacionālā dabas muzeja pedagogs un botāniķis Elvis Garais skaidro, kāpēc mežs ir daudz vairāk nekā tikai koki, kāpēc bioloģiskā daudzveidība ir tā lielākā vērtība un ko ikviens var darīt, lai Latvijas meži saglabātos arī nākamajām paaudzēm.
Kas patiesībā veido mežu
Garais atzīst, ka katram cilvēkam ar mežu saistās kas cits – vieniem tā ir vieta atpūtai, citiem sēņošanai vai ogošanai. Taču, kā viņš saka, “No bioloģiskā viedokļa mežs ir ekosistēma, kurā galveno biomasu veido tieši koki, bet, protams, ar tiem kokiem jau viss nebeidzas.” Līdzās kokiem mežā dzīvo arī neskaitāmi citi organismi – krūmi, lakstaugi, sēnes, kukaiņi un vēl daudzas citas sugas.
Runājot par veciem mežiem, botāniķis skaidro, ka īstā, vecā mežā redzami dažādi augāja stāvi. “Ja mēs runājam par tādu īstu, vecu mežu, tad uzreiz ieraudzīsim, ka ir dažādi stāvi – lieli koki, mazi koki, krūmi, lakstaugi. Un tad mēs varam runāt arī par bioloģisko daudzveidību,” viņš saka.
“Visu mežu varam iedomāties kā milzīgu zirnekļa tīklu, kur katrs mazākais pavediens ir kāda no sugām. Ja kāds posms iztrūkst, vide kļūst nestabilāka.”
Garais uzsver, ka tieši bioloģiskā daudzveidība padara mežu spēcīgu. Kā piemēru viņš min sēnes, norādot, ka “arī sēnēm bieži vien ir tas, ka tām vajadzīgi noteikti koki.” Savukārt koki piesaista oglekļa dioksīdu, ražo skābekli un palīdz regulēt klimatu.
Tieši tāpēc, pēc Garā domām, Latvijas meži ir viena no valsts lielākajām bagātībām: “Vairāk nekā puse Latvijas teritorijas ir saistīta ar mežiem. Mēs varam būt ļoti lepni par to.”
Runājot par mežsaimniecību, Garais norāda, ka īpaši svarīgi ir saglabāt vecos, maz skartos mežus. “Galvenais ir tajās neizskartākajās vietās atstāt tās neizskartas,” viņš uzsver. Vienlaikus cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā izskatās skaists mežs. “Jāsāk saprast, ka īsts, skaists mežs ir tāds, kur ir daudz kritalu. Tur viss ir nokritis, tur ir sēnes, tur ir daudzveidība, lieli kukaiņi,” saka botāniķis.
Mežā cilvēks ir ciemiņš
Liela daļa sarunas veltīta arī tam, kā cilvēkiem uzvesties dabā. Garais aicina pēc sevis neatstāt atkritumus, netrokšņot, nekurināt ugunskurus neatļautās vietās un saudzīgi vākt ogas, nebojājot augus.
Viņš atgādina arī par savvaļas dzīvniekiem – ja mežā sastopam stirnas mazulis vai cita dzīvnieka mazulis, to nevajadzētu aiztikt, jo visbiežāk māte atrodas netālu. Savukārt, sastopot pieaugušu savvaļas dzīvnieku, Garais iesaka nepanikot, nepagriezt tam muguru un lēnām atkāpties, izvairoties no tieša acu kontakta.
Botāniķis uzskata, ka cieņa pret dabu sākas ar tās iepazīšanu. Viņš mudina vecākus biežāk doties ar bērniem uz mežu, mācīt atpazīt augus un dzīvniekus, kā arī vērot dabas procesus dažādos gadalaikos.
“Mēs esam ciemiņi mežā. Ne jau dzīvnieki un augi – viņi tur dzīvo.”
Tāpat Garais mudina vienu un to pašu mežu apmeklēt visa gada garumā, jo katrs gadalaiks atklāj ko citu. “Jo vairāk tur redzi, jo vairāk uzzini, jo vairāk tev rodas sajūta, ka gribas to aizsargāt,” viņš saka, uzsverot, ka tieši cieņpilna attieksme palīdzēs Latvijas mežus saglabāt arī nākamajām paaudzēm.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
