Kā atrast līdzsvaru starp dabas aizsardzību un saimniekošanu? Tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, par ko šobrīd tiek diskutēts Latvijas mežu nozarē. Raidījumā “Mežnīca” Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Purs uzsver, ka meža nākotne šobrīd ir krustcelēs un ilgtermiņa risinājumi būs iespējami tikai tad, ja diskusijās būs mazāk pretstāves un vairāk kopīgu mērķu.
Runājot par Latvijas mežiem kopumā, Purs uzsver, ka par tiem joprojām var runāt kā par valsts “zaļo zeltu”. Vienlaikus viņš aicina sabiedrību labāk izprast atšķirību starp meža zemi un mežu, kā arī regulāras meža inventarizācijas nozīmi.
Raidījumā plaši apspriestas arī sabiedriskajai apspriešanai nodotās Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes līdz 2050. gadam. Pēc Pura domām, lielākās domstarpības nav par mežu, bet par to, kā atrast līdzsvaru starp dabas aizsardzību, saimniecisko darbību un sabiedrības interesēm.
“Mežs nav šodienas un rītdienas stāsts. Tas ir ilgtermiņa stāsts.”
Tieši tāpēc, pēc Pura domām, diskusijās svarīgāk par savstarpējiem strīdiem ir vienoties par kopīgiem ilgtermiņa mērķiem. Viņaprāt, pārāk bieži tiek meklēts, kurai pusei ir taisnība, nevis kopīgs risinājums. “Es tiešām aicinātu paskatīties, kā mēs varam cīnīties viens par otru, nevis viens pret otru,” saka Purs.
Viņš piebilst, ka valstij nepieciešami skaidri un visiem saprotami spēles noteikumi: “Manuprāt, pietrūkst skaidru spēles noteikumu – ko mēs gribam sasniegt un kādiem jābūt normatīvajiem aktiem.”
Komentējot diskusijas par vecajiem mežiem, ģenerāldirektors norāda, ka vispirms nepieciešams vienoties, ko Latvijā vispār saprot ar jēdzienu “sens mežs”, jo Latvijas vēsturiskā zemes izmantošana būtiski atšķiras no valstīm, kur saglabājušies pirmatnējie meži, tādēļ arī šīs diskusijas nav vienkāršas.
Pēc Pura domām, mežu politiku nevar veidot īstermiņā: “Jebkuru dokumentu mēs varam šurpu turpu stumdīt gadiem, bet kaut kur ir jāpasaka – šis ir sākums, no kura ejam uz priekšu.”
Klimata pārmaiņas kļūst par arvien lielāku izaicinājumu
Ne mazāk svarīga tēma sarunā ir klimata pārmaiņu ietekme uz Latvijas mežiem. Purs norāda, ka ilgstoši nokrišņi un paaugstināts mitrums palielina vētru un plūdu riskus, savukārt mežus turpina apdraudēt arī kaitēkļi, tostarp egļu astoņzobu mizgrauzis, kura radītie postījumi pēdējos gados ir mazinājušies.
Tāpat viņš aicina Latviju mācīties no postošajiem meža ugunsgrēkiem Eiropas dienvidos un laikus gatavoties līdzīgiem riskiem. Izšķiroša nozīme ir savlaicīgai ugunsgrēku atklāšanai, jo tas ļauj būtiski samazināt gan postījumus, gan dzēšanai nepieciešamos resursus.
Runājot par ieilgušajām diskusijām, Purs uzskata, ka pienācis laiks vairāk koncentrēties uz praktiskiem risinājumiem.
“Varbūt mazāk jārunā un ir jāsāk darīt.”
Ģenerāldirektors uzsver, ka Latvijas mežu nākotne šobrīd ir krustcelēs. Meža īpašniekiem būtu jādod lielākas iespējas pašiem lemt par savu īpašumu apsaimniekošanu, vienlaikus nodrošinot taisnīgas kompensācijas gadījumos, kad īpašumi tiek izmantoti dabas aizsardzības mērķiem.
Purs uzskata, ka nākotnē lielāks uzsvars jāliek uz augstākas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu. Viņaprāt, tikai pārdomāti un ilgtermiņā balstīti lēmumi ļaus nodrošināt, ka Latvijas meži arī turpmāk būs gan vērtīgs dabas resurss, gan nozīmīga tautsaimniecības daļa.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
