Raidījumā “Pietura vecākiem” Inga Oliņa un Georgs Rubenis, kuri ir vecāku izglītības treneri no “Centrs ZIN”, atbild uz klausītājas jautājumu par piecgadnieku, kurš nemākot uzvesties brīvā dabā, regulāri ņem kaut ko rokās, kas paliek netīras u. tml. Kurš ir tas brīdis, kad bērns var iemācīties un saprast, ka smiltis ir kaitīgas, ir ērces un visādi kukaiņi, un kā būtu jāpiesargājas, kad esam dabā, vēstulē vaicā mamma.
“Vispār nav kaitīgi… To, kā bērni varbūt iepazīstas ar dažādiem mikrobiem pat savā ziņā ir vērtīgi un veselīgi, un viņi varbūt skolas laikā mazāk slimos,” skaidro Oliņa, “Droši vien jums ir pagadījies ļoti zinātkārs un ieinteresēts, un dabā ieinteresēts bērns, protams, ir jāskatās, vai tās ir tiešām kaut kādas, teiksim, – ir jādomā, kurā vidē jūs esat, vai tur nav baktērijas – gluži sapuvušu gaļu nevajag ļaut likt mutē.”
Savukārt Rubenis retoriski vaicā: “Kurš bija tas brīdis, kad spēlēties ārā un būt ārā dabā palika bīstami?” Tomēr Oliņa nosaka, ka pats jautājums nav smieklīgs un ir labi, ka mamma uzdrošinās to vaicāt: “Mans ierosinājums būtu padomāt, kas viņai ir tāds iekšā, ar sevi drusciņ pastrādājot, – kāpēc man šķiet, ka tas ir bīstami un ka tas ir kaut kas slikts.” Jāapiebilst, ka piecgadīgu bērnu bez pieaugušā klātesamības nav jāpalaiž vienu dabā, taču jāpavēro, lai ir gana normāli apstākļi.
“Vērts atcerēies, ka, nevis tā kā mēģināt tos bērnus tik ļoti pieskatīt un samazināt to bērna pavadīšanu ārā, sevišķi tad, ja ir vasara un silts, bet tieši pretēji – kā šo laiku padarīt vairāk jēgpilnāku? Jo diezgan daudz arī pēdējos 10, 15, 20 gadus patiesībā raksta par tādu dabas terapeitisko ietekmi,” norāda Rubenis, “Tas ir patiesībā ārkārtīgi veicinoši.”
Citādāk var būt ar bērniem, kuriem ir lielāka vajadzība, piemēram, lūdzot vecākam nomazgāt smilšainās rokas, kas var būt temperamenta iezīme, paskaidro Oliņa: “Skaidrs, ka tajā brīdī, kad viņš pilnīgi dubļus “liek iekšā”, automātiski mēs lecam klāt un mēģinām tos dubļus no tās mutes izņemt ārā, bet šeit es tomēr ļautu padomāt, tiešām atkal atgriezties pie tā, – ja es visu laiku nepārtrautki ar tām dezinfekcijas lupatām skraidu turpu šurpu, tad, nu, tur drīzāk tā ir mana kaut kāda problēma.”
