Pēc dabas skaitīšanas datiem tikai 0,9 procenti no Latvijas teritorijas atbilst dabiskajiem zālājiem, kas ir visapdraudētākā ekosistēma, raidījumā “Zaļais stūris” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes projekta “LatViaNature” eksperte Linda Uzule. Tāpēc arī loģisks jautājums – kad būtu ideālais laiks zālāja pļaušanā, lai tas maksimāli saglabātu savu dabisko daudzveidību?
“Ir diezgan grūti to dzirdēt, ka tikai 1,4 procenti no Latvijas teritorijas ir bioloģiski vērtīgi zālāji – tas kož jebkuram nacionālpatriotam,” atzīst raidījuma vadītājs Māris Olte. “Īstenībā pat vēl mazāk – 0,9. Pēc dabas skaitīšanas 0,9 procenti atbilst tiem dabiskajiem zālājiem. Tā ir visapdraudētākā ekosistēma,” paskaidro Uzule.
“Man jāpļauj zālājs. Ja to nopļautu augusta beigās, tas būtu daudz labāks un skaistāks, nekā tie zālāji, ko mēs esam ievērojuši – ar traktorīšiem visu laiku “maucam pa virsu”. Kāds būtu ideālais laiks? Piemēram, man ir pļava, es gribētu, lai tā maksimāli saglabā savu dabisko daudzveidību,” vaicā Olte.
“Bet mēs runājam par pļavu, ne par mauriņu, par tādu normālu zālāju,” pārjautā Uzule. “Par tādu – es braucu uz laukiem, mauriņu es nopļauju savai ikdienai, lai tur čūskas nelodā man starp kājām vai ķirzakas, vai ērces nekrīt, bet te ir tā lielā pļava. Ko ar to darīt?” aizdomājas Olte. “Tur ir īstenībā jāskatās pagātnē. Skatāmies to, ko darīja mūsu senči, – kad viņi parasti pļāva?
Ap Jāņu laiku – no Jāņiem līdz Pēteriem kādreiz bija īstais siena laiks,” norāda eksperte. “Kurš nebija līdz Pēteriem sagādajis sienu, pats bija vainīgs,” nosmej Olte. “Jauns divritenis nav jāizgudro šajā lietā!” turpina Uzule, “Īstenībā ir jāskatās uz to, kā ir darījuši mūsu senči. Arī tajā laikā būtu tas pareizākais laiks, kad nopļaut zālāju.
Ja mēs turēsim to baigi ilgi – augusts, septembris, ko īstenībā pieļauj mums arī tagad likumdošana – bioloģiski vērtīgais zālājs ir jānopļauj līdz 15. septembrim, un ļoti daudzi cilvēki šo domā, ka tātad mums vajag pagaidīt, ka tās visas puķītes izzied, izsēj sēkliņas, un tad mēs veicināsim to dabas daudzveidību, bet īstenībā, ja mēs šādi ilgstoši darīsim (kādu gadu tā var darīt), mēs mēs panāksim pretējo efektu.
Blakus tām smukajām puķītēm aug arī tādas agresīvākas zālītes, piemēram, kamolzāle, podagras gārsa, var iemetināties arī vēl kādas invazīvās sugas, jo tās tāpēc sauc par ekspansīvām sugām, ka tās pārņem, un tās mazās puķītes – tās ir tādas “caciņas”, tām vajag tādas īpašākas prasības.”
Pilnu raidījumu “Zaļais stūris” klausies ierakstā!
