Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta vadītāja Aiga Grasmane pastāsta, kā reāli tuvākajos gados cilvēkus Latvijā ietekmēs zaļais kurss. “Tas, kas patiešām, ar ko ir jārēķinās, ka fosilās izejvielas kļūs dārgākas,” norāda Grasmane.
Taujāta par to, kā cilvēkus konkrēti ietekmēs zaļais kurss, kā mēs to sajutīsim fiziski ikdienā, Grasmane stāsta, ka jārēķinās ar dārgākām fosilām izejvielām: “Tātad kurināmais un degviela – tas ir ļoti skaidrs uzstādījums. Šī zaļā kursa ieviešana – tā notiek pa visām, ja Eiropas komisijā ir šīs te darba grupas, kur tev ir gan nodokļu politika, gan transports, gan lauksaimniecība, tad viss šis te “Fit for 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%” – aut.) likumdošanas pakotnes – tas nozīmē – liek pārkārtoties visiem uz jaunu domāšanu.”
Viņa turpina: “Ja mums kādreiz liekas, mēs esam dzirdējuši: “Mēs labāk samaksāsim sodu un nedarīsim.” Tad mums jāsaprot – tas process ir tāds, ka gan visa pasaule, bet jo īpaši Eiropas Savienība pārkārtojas uz to jauno realitāti, uz šīm te jaunajām prasībām – atteikties no fosilām izejvielām, mazināt emisijas, un tas sanāk – visas finanšu plūsmas, visas bankas finansēs tādus zaļus projektus.”
Uz Oltes un Kļaviņa piezīmi par vēja parku diskusijām un saules paneļu parkiem, kas ietekmē arī medību platības, Grasmane teic: “Tas saucās izaicinājums, jā. Tad droši vien ir tas jautājums, – kā mēs vēl varam atteikties no fosilām izejvielām? Tas ir liels jautājums, un tas ir dienaskārtībā.”
