Raidījumā “Pietura vecākiem” tiek runāts par dažādiem audzināšanas modeļiem – ko tas nozīmēt un kā rīkoties tajās situācijās, ja katram vecākam ir sava pieredze un sava pieeja, kā audzināt bērnu. Stāsta “Centrs ZIN” vecāku izglītības treneri Inga Oliņa un Georgs Rubenis.
Georgs Rubenis: Atšķirīgi uzskati bērnu audzināšanā vienmēr ir izaicinoši un vienmēr nozīmē arī kompromisu meklēšanu. Kas varētu būt tās ir pirmās lietas, ko vecāki varētu darīt, ja tiek konstatēta tāda situācija – mums divatā bija tik skaisti un labi, un tajā brīdī, kad ienāk vai piesakās trešais, tad izrādās, ka mūsu attiecībās ir tēmas, ko mēs neesam vēl izrunājuši vai identificējuši un kas īstenībā ir tik atšķirīgas.
Inga Oliņa: Noteikti nevajadzētu sākt ar to, ka es tevi sāku saukt par muļķi, jo tu nemāki audzināt manu bērnu. Ja mēs nostājamies opozīcijā, dažādos ierakumos, tad mums ir grūti satikties, lai nonāktu pie kopīga lēmuma, kas apmierinātu abas puses. Protams, vērtīgi būtu bērnu audzināšanas principus un pamatvērtības pārrunāt vēl pirms tas mazais kunkulītis ir parādījies mūsu ģimenē.
Es ļoti ieteiktu jaunajiem vecākiem apmeklēt vecāku izglītības programmas, bērnu emocionālās audzināšanas kursus. Audzināšana gandrīz 70% gadījumu veidojas no tā, ko mēs darām automātā – tie ir mūsu automātiskie uzvedības un pieņēmumu ceļi, kas ir nākuši visbiežāk no mūsu pašu ģimenes, kā mēs to esam pieredzējuši. Bieži vien es dzirdu klasisko teicienu: “Nu un? Mani tā audzināja, tik stingri, un es izaugu par labu cilvēku.” Bet varbūt par labu cilvēku jūs izaugāt par spīti tam, ka jūs audzināja agresijā un varbūt pat vardarbībā? Būtu vērtīgi ar partneri izrunāt bērnībā piedzīvoto audzināšanu un vai tas ir palīdzējis kaut ko mainīt uzvedībā.
Georgs Rubenis: Vecākiem noteikti vajadzētu saprast, ka atšķirības bērnu audzināšanas izpratnē un atsevišķas atšķirības arī ģimenes veidošanas izpratnē tomēr būtu tās lietas, kas ir jāizrunā. Citādāk tas paliek kā tāds gaisā pakārts zobens, kas kuru katru brīdi var radīt dažādas spriedzes situācijas un izmainīt savstarpējo attiecību dinamiku.
Inga Oliņa: Jā, šādos gadījumos var izveidoties labā un sliktā policista situācija un bērns iemācās, ka ar šo jautājumu es eju pie viena vai otra. Trūkst konsekvence un tas var radīt konfliktus vecāku starpā – rodas savstarpēji apvainojumi un pārmetumi, ka otrs vecāks nepareizi audzina vai nemāk audzināt bērnus. Tajā brīdī, kad izskan apvainojumi, ir gandrīz neiespējami pieņemt otra cilvēka redzējumu.
Šeit ļoti nāk talkā mūsu iepriekšējā raidījumā runātais par empātiju – kā situācija, kad man nepatīk tava rīcība, kā lai es tev nodemonstrēju, ka es vispār saprotu, par ko ir stāsts? Mēģināt iemācīties nevis uzbrukt otram ar pārmetumiem, bet nostāties viņa pusē un izrādīt sapratni – es saprotu, kā tu jūties un tu pat nevar iedomāties, cik bieži arī es esmu tā jutusies.
Par šo un citiem tematiem klausies raidījuma ierakstā:
