Bērns vai jaunietis asi reaģē, piedzīvo spēcīgas dusmu lēkmes vai ir ierāvies sevī? Atšķetināt bērna sajūtas un notikušo vecākiem var šķist neiespējamā misija, taču raidījumā “Pietura vecākiem” vecāku izglītības treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis iesaka pievērsties izzinošai metodei, ieslēdzot savu iekšējo detektīvu, kas var palīdzēt izprast bērna emociju izpausmes.
Ir situācijas, kurās bērni, pusaudži vai jaunieši izlādē savas emocijas vai kā citādi izpaužas, un vecākiem rodas jautājums – kāpēc tā notika? “Te ir vērtīgi ieslēgt savu iekšējo inspektoru Bārnabiju vai Mis Mārplu,” stāsta Oliņa, “Lielākoties redzam jau kaut kādā situācijā kaut kādu reakciju.
Reakcijas mēdz būt dažādas – mazākiem bērniem tās var būt dusmu lēkmes, arī lielākiem var būt dusmu lēkmes. Ir virsējā aisberga kārta, kuru mēs ieraugām, un tad mums būtu vērtīgi saprast, kas tad tur aiz tā visa slēpjas?” Tāpat arī izpausmes var būt dažādas. “Aiz katras ir kāda vajadzība. Tajā brīdī, kamēr šī emocija ir augstu, man īsti nav vietas un iespējas arī šo “aizdomās turamo” nopratināt,” viņa turpina.
Savukārt Rubenis aicina paskatīties uz dažādajām reakcijām no šāda skatu punkta: “Tas veids, kā uzvedas mans bērns, ka patiesībā uzvedība arī ir sava veida valoda. Tas nozīmē to, ka ir interesanti un vērtīgi kādreiz pašķetināt, kas aiz tās valodas slēpjas?” Piemēram, ko mans bērns vai jaunietis ar šādu uzvedību vai rīcību vēlas pateikt?
Tāpat, iespējams, šī uzvedība var liecināt par kādu ieilgušu lietu, kas tad vēlāk izpaužas, viņš aicina aizdomāties. “Varam galvā izspēlēt – kas bija pirmstam. Un nereti varbūt, ka pirmstam – tas ir pat ne tikai šīs dienas ietvaros, bet, iespējams, ka pāris dienu ietvaros,” paskaidro Oliņa, “Varbūt vakardien biju pārāk rupjš, aizliedzu kaut ko, pateicu stingru – “Nē!” vai apšaubīju kādu izvēli.
Skatāmies vairākās plāksnēs un plaknēs to jautājumu. Viens – kāda ir bijusi mana uzvedība attiecībā ar to? Varbūt kādam citam ir uzvedība? Kas ar bērnu fiziski notika kaut kādā laika periodā? Tikpat labi tas var būt, ka es viņu no rīta, ģērbjot uz dārziņu, steidzināju un biju varbūt arī aizkaitināta.”
