Kāda mamma iesūtījusi jautājumu raidījuma “Pietura vecākiem” vadītājiem un “Centra ZIN” vecāku izglītības treneriem Ingai Oliņai un Georgam Rubenim – kā rīkoties situācijā, ja gandrīz katru rītu iešana uz bērnudārzu norit ar lielu traci, raudāšanu un piespiešanu. Abi speciālisti meklē atbildes, kas varētu palīdzēt rast risinājumu šajā lietā.
“Katrs rīts ir ar stumšanu, grūšanu, raudāšanu, piespiešanu, un bērns saka to, ka nē, uz bērnudārzu nevēlas iet, negrib, tad ir diezgan sarežģīts viss rīta cēliens,” informāciju papildina Rubenis, piebilstot, ka bērnam ir trīsarpus gadi. Jāņem vērā, ka no mammas rakstītā nevar saprast, vai šis ir bērnudārza adaptācijas periods vai dārziņa gaitas ir uzsāktas mācību gada sākumā.
“Ja bērns slimo un paliek, piemēram, veselu nedēļu (mājās – aut.), tad šajā vecumā šī viena nedēļa ir diezgan ilgs laika posms. Atceraties, ka trīsarpus gadi – tās ir knapi četras vasaras. Tas arī ir jāņem vērā,” norāda Oliņa, “Te mums ir arī vairāki nezināmie, piemēram, mēs nezinām, cik agri viņi ceļas, cik ilgs ir tas laika posms.” Tomēr var saprast, ka mamma šo ikrīta momentu gaida ar lielu emocionālu trauksmi.
“Iespējams, ka tā jau (ir – aut.) kaut kāda izveidota tradīcija, ka bērns šādi uzvedas, un vecāks droši vien arī emocionāli uz to reaģē,” viņa turpina, “Protams, ka vajadzētu nočekot, kas tajā bērnudārzā notiek – vai pēc tam tur viss ir labi un īstenībā viņam tur patīk uzturēties, un tur ir labvēlīga attieksme, un viss ir jauki, vai arī – tomēr, ka es tiešām tur negribu iet un pēc tam man ir grūti, varbūt, ka tur ir kaut kāds dziļāks iemesls.”
Vecāku trenere iesaka izdomāt jaunu rituālu, kas varētu palīdzēt tik galā ar rīta cēlienu. Piemēram, talkā var nākt burvju paladziņš, sedziņa vai jebkas cits, kas lielā trača brīdī palīdzēs nomierināties. “Nesāciet lasīt lekcijas! Jūs paši redzēsiet, kā jūs paši sevi uzjundāt, uzārdāt un tā tālāk. Viņiem īsti nepalīdz ne tie draudi, ne tā kukuļošana,” viņa paskaidro.
