Našķošanās jautājums pirms vakariņām vai citām ēdienreizēm nereti nomoka vecāku prātus. Raidījuma “Pietura vecākiem” vadītājiem Ingai Oliņai un Georgam Rubenim, kuri ir “Centra ZIN” vecāku izglītības treneri, kāda mamma iesūtījusi jautājumu par to, ko darīt tādās situācijās, ja bērns pirms vakariņām prasa saldumus, vēlāk nevēloties pievērsties maltītei.
“Kāda mamma raksta to, ka katru vakaru pirms vakariņām bērns nemitīgi prasa saldumus un ēst, nav ar mieru sagaidīt vakariņas un čīkst, un prasa. Mamma raksta, ka viņa mēģina visādi sarunāt un pārliecināt, un, protams, ka, ja dabūs to saldumu vai našķi pirms vakariņām, tad neēdīs vakariņas. Līdz ar to katrs vakars paiet cīņās. Bērna vecums šeit gan nav norādīts,” situāciju raksturo Rubenis.
Savukārt Oliņa min, ka bērna vecums varētu būt 5, 6, 7 gadi vai pat mazāks. Tāpat rodas jautājums, vai šī saldumu nedošana pirms vakariņām ir vecāka principiāls lēmums, iespējams, vienojoties arī ar otru vecāku, kas tagad tiek izpildīts. “Bieži vien mēs tās konsekvences, kuras mēs sakām darām, mēs tās nevaram izpildīt,” viņa norāda, iesakot apsteigt bērnu pirms viņš sāk vispār prasīt.
“Jūs viņu satiekat izņemot no bērnudārza vai viņš atnāk no skolas: “Klausies, es te sapirku visādus saldumus – saldumu pārsteigumu kastīti. Mēs pēc vakariņām varētu taisīt degustācijas.” Noņemt to saldumu būšanu kā tādu – tas ir tāds drusciņ arī trigerītis,” paskaidro vecāku trenere, piebilstot, ka saldumu pieprasīšana var būt arī uzvedības modelis.
“Kad es jau tevi sāku bišķīt kaitināt, un tu man līdz ar to arī pievērs uzmanību, kā rezultātā mēs realitātē esam itkā ar tevi dialogā, jo viņam uz kādu brīdi ir vienalga, vai tas ir pozitīvs vai negatīvs konotācijas dialogs. Man liktos, ka noņem to tabu un vispār nepievērš tam uzmanību, un nesaista to vispār ar tām vakariņām,” turpina Oliņa, iesakot brīdī, kad bērns prasa, ļaut apēst konfekti, citas piezīmes par vakariņām paturot pie sevis.
“Interesanti būtu pasekot pauzēm starp maltītēm. Varbūt tīri objektīvi, ka tā pauze starp launadziņu bērnudārzā, pusdienām un vakariņām ir pārāk ilga,” vēl kādā ieteikumā dalās Rubenis.
