Raidījumā “Pietura vecākiem” vecāku izglītības treneriem no “Centra ZIN” Ingai Oliņai un Georgam Rubenim iesūtīts jautājums – trīsgadniecei pēc pārcelšanās uz savu istabu būtiski mainījusies uzvedība – viņa kļuvusi agresīva, sit un kož vecākiem. Kā rīkoties šādā situācijā?
Mazajai meitenei ir trīsarpus gadi. Nesen viņa pārcēlusies uz savu istabu, taču līdz ar pārcelšanos vecāki pamanījuši izmaiņas meitas uzvedībā – pārādījusies agresija, meitene sākusi sist un kost vecākiem, kā arī citādi izpauž savu nevēlēšanos ieklausīties vecākos, iesūtīto situāciju raksturo Rubenis. Savukārt Oliņa atzīmē, ka šī varētu būt arī trīsgadnieku krīze, kurā bērns vēlas izrādīt savu patstāvību.
“Iespējams (es atkal šeit tikai iespējamības formā runāšu), ka tās varētu būt kaut kādas dusmas, ka man ir atņēmuši iespēju dzīvot ar maniem tuvākajiem cilvēkiem – viņi paliek tajā istabā abi divi kopā, interesanti gan, un es tā kā tieku izlikta atsevišķā istabā,” nosaka vecāku trenere, “Es īsti nesaredzu tajā kaut kādu lielāku privilēģiju vai baigo ieguvumu – no tādas bērna perspektīvas.”
Vēl agresīvās uzvedības izpausmes var būt kā modulis kuru meitene ir atradusi, lai protestētu, paskaidro Oliņa: “Nav jau tā, ka viņu iegrūž tajā istabā vienu pašu – tagad tu tur sēdi, un tāpēc viņa sāk sist un kost.” Tāpat savu artavu var sniegt kādas citas situācijas, tomēr – kā rīkoties, ja bērns sit un kož? “Apstādinām to ar vārdu “stop” vai arī ar fizisku, ka mēs neļaujam ne sevi sist, tētis neļauj mammu sist, mamma neļauj tēti sist.
Pie tam vēl esot ļoti mierīgi,” viņa turpina, “Šeit varbūt ir vērts viņai skaidrot par to, kas īsti ir slikti, – no vienas puses to var darīt, bet arī trīsarpusgadus vecam bērnam, ja viņš tajā modulī ir iegājis, tā būs tāda automātiska reakcija. Visdrīzāk tas uzreiz nestrādās, bet mēs uzreiz apstādinām un neļaujam.”
Labs palīgs var būt arī rotaļas veidā – atrast kādu mantu vai priekšmetu ar divām pusēm. Agresijas brīdī skatāmies uz vienu pusi, tad kopā ar bērnu vecāki pagriež otru pusi – gluži kā “nopurinām” neadekvāto uzvedību un dodamies mīļoties, iesaka Oliņa: “Mēģināt pārstrukturizēt uz kaut kādu rotaļīgumu un kur viņa zina – kas ir sākumā un kas ir pēc tam. Vēlams šo izspēli veikt tajā brīdī, kad viņa ir absolūti mierīga.”
