Raidījuma “Pietura vecākiem” vadītāji un “Centra ZIN” vecāku izglītības treneri Inga Oliņa un Georgs Rubenis rod atbildes uz kādas mammas iesūtītu jautājumu. “Jūs runājat par visādām pozitīvām, labām lietām, kādā veidā bērniem darboties, motivēt un visu pārējo, bet, ko darīt tajās situācijās, kad ir nepieciešama stingrība, kad ir nepieciešams novilkt stingras robežas?” raksta mamma, “Kā pareizi sodīt bērnus?”
“Vienmēr apstājos pie vārda – “sodīt”. Tas, ka mums ir konsekvences, un tas, ka mums ir kaut kādi noteikumi, un to mēs esam runājuši arī gana bieži, ka tā mūsu pieeja nenozīmē, ka mēs nevaram palīdzēt savas robežas nospraust,” stāsta Oliņa. Piemēram, situācijās, kad vecāks saka: “Piedod, diemžēl šoreiz man tev ir jāpasaka – nē.” Tā netiek tulkota kā sodīšana.
Vecāku trenere iesaka arī atminēties kādu iepriekšējo “Pietura vecākiem” raidījumu, kurā tika skaidrots izpētes uzdevums “Detektīva dienasgrāmata”, pētot bērna dzīvē notiekošo, paejot dažus soļus jeb darbības atpakaļ. “Bērnam šo jautājumu, kāpēc tu tā darīji, arī ir dažreiz ir grūti uzdot, jo viņš nezina,” viņa paskaidro, taču izpēti var veikt vecāks, velkot kopā notikumus, ko bērns piedzīvojis iepriekš, kas, savukārt, var paskaidrot šā brīža uzvedību.
Bieži vecākiem gribas bērnus sodīt ar domu tā izmainīt uzvedību, taču tas nav diez ko lietderīgi. “Likt kādam pajusties slikti, lai liktu viņam uzvesties citādāk nekā mēs gribam, ir diezgan bezjēdzīgi. Arī tad, ja mēs atņemam viņam kādu privilēģiju. Ir, protams, idejas, ka mēs varam, kā soda mēru, izmantot kādu privilēģiju atņemšanu, bet šai taktikai ir īsas kājas – tā varbūt uz īsu brīdi darbosies, bet ilgtermiņā tas diezgan ātri aizies pa pieskari,” skaidro Oliņa.
“Manuprāt, jums ir jādomā citas formas,” viņa turpina, “Piemēram, jums ir iespēja lūgt mēģināt vēlreiz vai izdarīt citādāk. Bērns nav piezvanījis jums un pateicis, ka šodien ies pie draudzenes, tad jūs, nevis viņu sabiedējat – tūlīt nāc mājās, kāpēc tu man nepiezvanīji, bet mēs viņam lūdzam – vai tu varētu tagad man piezvanīt un pateikt man, ka tu nepārnāksi uzreiz pēc skolas mājās, bet aiziesi pie draudzenes pildīt mājasdarbus. Tādā veidā mēs vēlamo uzvedību liekam kā tādu formu – lūk, ja šādi tu darīsi, tad viss mums būs kārtībā.”
