Vasara nāk ne tikai ar atpūtu, bet daudziem skolēniem arī ar sarakstu – kādas grāmatas jāizlasa. Raidījumā “Pietura vecākiem” vecāku izglītības treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis rod atbildi klausītājas jautājumam par 16 gadīgo dēlu, kurš nevēlas lasīt vasarai uzdoto obligāto literatūru un mānās par jau paveikto.
“Kā piespiest mīlēt Raini? Tas būtu īsumā,” uzdoto jautājumu raksturo Rubenis. Klausītājas jautājums ir par 16 gadīgo dēlu, kurš pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem atsaka, mānās un nelasa obligāti uzdoto literatūru. “Saka to, ka tas nav svarīgi, ka viņš paspēs izlasīt vai saka to, ka jau ir palasījis un ka tad šodien vairs nevajag lasīt un tā tālāk, bet tajā brīdī, kad tiek konfrontēts ar jautājumu – atstāstīt, kas tad tur bija rakstīts šajā grāmatā, tad atstāstīt īsti neko nevar, jo lasījis nav,” viņš stāsta.
“Es neesmu pārliecināta, vai vajadzētu bojāt attiecības obligātās literatūras dēļ. Man ir aizdomas, ka jūsu attiecības un savstarpējā draudzēšanās, un savstarpējā sapratne būtu vērtīgāka par obligātās literatūras sadaļu jūsu vasaras pienākumos,” skaidro Oliņa, piebilstot, ka pati, visticamāk, šo jautājumu uz kādu brīdi atstātu mierā, “Tas pilnīgi uzdzen trauksmi – damokla zobenu visu laiku vicina vai tur virs galvas.”
Viņa iesaka nedaudz likt jaunieti mierā un apdomāt savstarpējās attiecības kopumā: “Kādas vispār iepriekš ir bijušas attiecības, cik tuvas tās ir un vai mēs varam viens ar otru izpļāpāt kaut kādas lietiņas, un vai mums ir kādi rituāli, kurus mēs darām kopā – ejam vakaros varbūt suni izvest kopīgi pastaigā vai braucam laivās, vai makšķerēt. Proti, man liktos, ka būtu svarīgi savstarpējās attiecībās ieviest kaut kādas foršas lietas, lai tās nebūtu tikai saistītas ar to, ka man ir negatīva sajūta par to, ka mamma man atkal pārmetīs par to nabaga Anšlavu Eglīti.”
Tāpat vecāks ar jaunieti kopā var “apiet sistēmu” – ir filmas un seriāli, ko var skatīties, lai izprastu grāmatu saturu. “Es nostājos tavā pusē, un visdrīzāk tas, ka jau es nostājos tavā pusē, jau būs ļoti labs gājiens, lai viņš kādreiz jūsos ieklausītos,” norāda Oliņa, pieminot vēl kādu ieteikumu – lasīt kopā ar bērnu, “Ja pašam nav rokās grāmata, ir ļoti grūti teikt, ka jūs gribat, lai viņi lasa, un paši to nedarāt.”
