Raidījuma “Pietura vecākiem” vadītāji, “Centra ZIN” vecāku izglītības treneri Inga Oliņa un Georgs Rubenis šķetina jautājumu par to, vai astoņgadīgs bērns var spēlēties ārā bez vecāku vai pieaugušo pieskatīšanas, ģimenei dzīvojot daudzdzīvokļu mājā.
“Šādi lēmumi noteikti ir jāpieņem vecākiem pašiem,” teic Oliņa, “Likums šo neaizliedz. Ja es nemaldos, tad no septiņu gadu vecuma bērni var būt publiskās vietās arī vieni paši. Protams, piemērotos laikos. Tur arī jāskatās, vai septiņgadīgu līdz desmitiem, bet es zinu noteikti, ka atrasties pēc (plkst. – aut.) 22.00 arī bērni, kuriem nav 18 gadi, īsti nevar.”
Vēl svarīgs aspekts ir izvērtēt situācijas drošību, tai skaitā apkaimes. “Manuprāt, ir vērtīgi izvērtēt, vai tā ir slēgta teritorija, vai tā nav, kādi ir citi apkaimes cilvēki un “usual suspects” (aizdomās turamie – aut.), kaut kādi iedzīvotāji un tā. Tā kā tiešām paļauties uz veselo saprātu – izvērtēt kādi citi riski tur varētu būt,” norāda izglītības trenere, piebilstot, ka ar bērnu ir arī jāizrunā dažādas situācijas un kā tādās rīkoties.
“Manuprāt, ļoti vērtīgi ir ar bērnu, nevis pirms viņš iet laukā, bet mēs ik pa brīdim, ar diezgan zināmu regularitāti, pārrunājam arī dažādas situācijas, kurām mēs iedodam kādu scenāriju – kā rīkoties. Piemēram, kurā brīdī es zvanu mammai – ja es jūtu apdraudējumu vai mums ir kaut kāds kods, vai es uzrakstu īsziņu vai “whatsappā” kaut ko nosūtu,” viņa iesaka vecākiem.
Savukārt, ja vecākam ir bažas vai raizes, tomēr bērns ļoti vēlas doties viens, talkā var nākt kompromisi. “Varbūt arī tā, ka jūs izvērtējat un, ja jums ir iekšējas bažas, tad es arī teiktu, ka varbūt bērns arī vēl nav gatavs, bet jums ir svarīgi ar viņu pārrunāt par to, ka tas nav par tevi, tas ir par mani – manī ir šīs bailes. Tad domāt versijas, kādā veidā mēs tomēr varam atrast kompromisu – vai tu reizi pusstundā iečekojies kādā veidā, vai zvani, vai uzskrien augšā, vai mēs samājamies no loga – tas atkal ir ļoti būtiski,” teic Oliņa.
